Āboltiņa apņemas kompensēt neveiksmīgo mēģinājumu no amata atbrīvot Saeimas Kancelejas vadītāju  (129)

9.oktobrī Prezidijs pilnvaroja Āboltiņu lūgt arodbiedrību piekrist uzteikt darba līgumu ar Steinu. Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) iebilda pret šo soli, ņemot vērā, ka iepriekšējais darba līguma uzteikuma mēģinājums cieta smagu sakāvi, kad pēc Āboltiņas iniciatīvas tika īstenota vajāšanas kampaņa, bosinga un mobinga procedūras.

"Pēc tam tika noalgots "Vienotībai" pietuvināts jurists Māris Knoks, kurš, pēc manā rīcībā esošām ziņām, saņēma 1000 eiro par to, ka iesniedzis tiesā prasību pret Māri Steinu ne pēc piekritības, kā rezultātā šī prasība jau blakussūdzības lēmuma rezultātā ir noraidīta. Līdz ar to pirmais uzbrukums Steinam ir cietis fiasko, un šis ir otrs uzbrukums," Saeimas Prezidija sēdē norādīja Rasnačs.

Āboltiņa atbildēja, ka viņa uzņemas atbildību par to, ka ir uzticējusies nekompetentam juristam. Viņa arī lūdza Saeimas Kanceleju veikt nepieciešamās procedūras darbības, lai "es varētu atmaksāt šos valsts nelietderīgi iztērētos līdzekļus". "Tā kā šie zaudējumi valstij nebūs jācieš, es viņus arī pati atmaksāšu," solīja Saeimas priekšsēdētāja.

9.oktobrī par Saeimas Prezidija pieņemto lēmumu balsoja Āboltiņa, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (V/RP) un Saeimas sekretāra biedrs Jānis Vucāns (ZZS). Pret bija Rasnačs, bet parlamenta priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC) balsojumā nepiedalījās.

Kā ziņots, Saeimas Prezidija vairākums 9.oktobrī pilnvaroja Āboltiņu lūgt attiecīgo arodbiedrību pieņemt lēmumu par piekrišanu Saeimas Kancelejas direktora Māra Steina darba līguma uzteikšanai.

Lēmumā norādīts, ka Steins nav izpildījis uzdevumu par Saeimas vairāku nodaļu vadītāju amata aprakstu precizēšanu un ka Kancelejas vadītājs pēc būtības nav sniedzis rakstveida paskaidrojumu par Prezidija attiecīgā lēmuma nepildīšanu. Tāpat Steinam tiek pārmesta sistemātiska citu Prezidija lēmumu nepildīšana.

Lēmumā norādīts, ka Steinam ir jāinformē, kuras arodbiedrības biedrs viņš ir. Gadījumā, ja Kancelejas vadītājs ir darbinieku arodbiedrības biedrs, tad Saeimas priekšsēdētāja ir pilnvarota nosūtīt vēstuli arodbiedrībai ar lūgumu pieņemt lēmumu par piekrišanu Steina darba līguma uzteikšanai.

Steins sacīja, ka ir izpildījis visus Saeimas Prezidija lēmumus, kuri bija tiesiski.

Āboltiņa skaidroja, ka iepriekšējais mēģinājums uzteikt darba līgumu bija kļūdains, jo tolaik prasība tik iesniegta nepareizas piekritības tiesai. Vaicāta, vai otrais mēģinājums būs veiksmīgāks, Saeimas priekšsēdētāja atbildēja, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī un ka tiesa šo jautājumu izvērtēs.

Prezidijs iepriekš pilnvaroja juristu Māri Knoku pārstāvēt Saeimas Prezidiju civillietā par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar Saeimas Kancelejas direktoru.

Steins toreiz pauda, ka viņam ir sajūta, ka Āboltiņa viņu plāno atlaist no amata kopš 2012.gada beigām, kad neesot tikusi veikta viņa novērtēšana.

Jau vēstīts, ka Prezidijs iepriekš nolēma prasīt paskaidrojumus no Saeimas Kancelejas direktora Māra Steina par izmaiņu neapstiprināšanu vairāku vadošu Kancelejas darbinieku amatu aprakstos.

Prezidijs 15.septembrī vairākiem vadošiem Saeimas Kancelejas darbiniekiem noteica pienākumu savas kompetences līmenī sadarboties ar Saeimas iekšējās drošības vadītāju. Steinam līdz 16.septembrim bija uzdots apstiprināt attiecīgi precizētus vairāku struktūrvienību vadītāju amata aprakstus.

Atsaucoties uz Kancelejas Personāla nodaļas vadītājas Māras Jurevskas vēstuli, Prezidijs norādīja, ka Personāla nodaļā nav saņemts Steina rīkojums, ar kuru apstiprināti Prezidija sēdē precizētie apraksti. Līdz ar to Prezidijs secinājis, ka Kancelejas direktors, neizpildot noteiktos uzdevumus, ir pārkāpis Darba likumu, darba līgumu un citus saistošus dokumentus.

Steins skaidroja, ka viņš nav varējis amata aprakstus papildināt precīzi, kā to licis Prezidijs, taču viņš veicis citādu papildinājumu. Prezidija lēmumu neesot bijis iespējams burtiski izpildīt, jo tas būtu pretrunā ar Darba likumu, kas liedz papildu uzdevumu uzlikšanu. Steins amata aprakstos iekļāvis normu, ka struktūrvienības vadītājiem ir pienākums sadarboties ar Saeimas iekšējās drošības vadītāju un regulāri sniegt viņam visu ar amata pienākumu izpildi saistīto informāciju.