Vēlēšanu rezultātu atcelšanas gadījumā tiesai jānorāda konkrēts risinājums, norāda Cimdars  (95)

Cimdars norādīja, ka viņa rīcībā nav neviena argumenta, lai iespēju par rezultātu atcelšanu, nedēvētu par spekulāciju. Taču, ja tā tomēr notiktu, tad tiesai būs jādod konkrēts risinājums, kas ievērotu valsts pamatlikumā noteikto, ka jaunajai Saeimai uz pirmo sēdi ir jāsanāk novembra pirmajā otrdienā. CVK vēl nav apstiprinājusi 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus un plāno to izdarīt divu līdz trīs nedēļu laikā pēc vēlēšanām.

Saeimas vēlēšanu likumā noteikts, ka kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma darbību.

Cimdars norādīja, ka pats un vairāki tiesību jomas eksperti ir piedalījušies šīs tiesību normas izstrādē un ka tā ir domāta situācijām, ja CVK nav pareizi saskaitījusi iesniegtos vēlēšanu iecirkņu komisiju protokolu datus un paziņo nepareizu rezultātu. Cits šīs normas izmantošanas traktējums būtu pārāk brīva interpretācija, kas robežojas ar vieglprātību, norādīja vēlēšanu komisijas vadītājs.

Cimdars uzsvēra, ka tā vietā ir iespējams izmantot likumā paredzēto iespēju nepieciešamības gadījumā lemt par mandātu pārdali. CVK var lemt pārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem tad, ja CVK ir saņēmusi notiesājošu tiesas spriedumu krimināllietā par balsu pirkšanu Saeimas vēlēšanu laikā, norādīja vēlēšanu komisijas vadītājs. Likumā noteikts, ka CVK piecu dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi notiesājošu spriedumu krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, izvērtē, vai tiem ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās. Pēc tam CVK pieņem lēmumu vai nu nepārdalīt, vai pārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.

CVK priekšsēdētājs uzsvēra, ka saistībā ar 12.Saeimas vēlēšanām ir jāņem vērā divi svarīgi faktori - balsošana iecirkņos ir notikusi un balsis ir akurāti saskaitītas. Pašlaik CVK tikai veic pārbaudi, vai vēlēšanu iecirkņu protokolos nav konstatējama kāda matemātiska pārrakstīšanās.

Taujāts par ārkārtas vēlēšanām, Cimdars norādīja, ka pašreizējā vēlētāju reģistrācijas kārtība neļauj runāt pat par teorētisku ārkārtas vēlēšanu organizēšanu kādā vienā apgabalā. Citādāka situācija būtu, ja pastāvētu vēlētāju reģistrs.

Arī CVK Informācijas nodaļas vadītājs Kristīne Bērziņa skaidroja, ka likums neparedz iespēju rīkot atkārtotas Saeimas vēlēšanas. Taču ir paredzēta iespēja, ka, ja tiesas ceļā tiek konstatēts tāds pārkāpums kā balsu pirkšana, tad šajā gadījumā CVK var lemt par mandātu pārdales veikšanu.

"Vai tiesai varētu būt citas pilnvaras ārpus Saeimas vēlēšanu likuma vai Satversmē noteiktā, kur minēta konkrēta diena, kad Saeimai jāsanāk uz pirmo sēdi, diez vai esam kompetenti komentēt," uzsvēra Bērziņa, taujāja par situāciju, ja tiesa atceļ CVK lēmumu par oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem.

Kā ziņots, ņemot vērā gan informāciju plašsaziņas līdzekļos, gan arī citus signālus no Latgales, ir "ļoti augsta varbūtība", ka notikuši pārkāpumi un, iespējams, balsu pirkšana, 8.oktobrī sacīja "Saskaņas" priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Ušakovs skaidroja, ka vēlēšanu rezultātu var apstrīdēt pēc tam, kad tie ir oficiāli apstiprināti, kā arī piebilda - "izskatās, ka nāksies to darīt".