Nākamgad Latvijā pastāvīgi savus bruņotos spēkus plāno izvietot ASV un Lielbritānija  (257)

Galkins skaidroja, ka saskaņā ar iepriekšējiem paziņojumiem Baltijas valstu drošības stiprināšanai uz Latviju savus karavīrus varētu nosūtīt vairākas NATO dalībvalstis, tomēr attiecībā uz nākamo gadu patlaban precīza skaidrība par pastāvīgu klātbūtni Latvijā ir vienīgi no ASV un Lielbritānijas. Plānots, ka amerikāņi un briti kopā ar Latvijas karavīriem trenētos un piedalītos militārās mācībās. Pagaidām nav zināms, uz cik ilgu laiku un kādā apmērā šo valstu karavīri atradīsies Latvijā.

NATO līdz gada beigām tiks pabeigts plānošanas process, kura laikā tiks apkopoti valstu priekšlikumi par to, kuras valstis un ar kādām vienībām būs gatavas pastāvīgi rotācijas kārtībā vai tikai uz konkrētām militārām mācībām nosūtīt savus spēkus 2015.gadā uz Baltijas valstīm un Poliju, norādīja Galkins.

Galkins atgādināja, ka šobrīd Latvijā pastāvīgi savus spēkus nodrošinājušas divas valstis - ASV un Norvēģija. ASV, kas bija pirmā valsts, kura, saasinoties notikumiem Ukrainā, jau pavasarī nosūtīja desantniekus, kurus oktobra sākumā nomainīja ASV smagās bruņutehnikas 150 karavīru lielā rota ar pieciem tankiem "Abrams" un 12 bruņotām kaujas mašīnām "Bradley". Šī rota Latvijā uzturēsies līdz decembrim.

Pēc Velsas samita Norvēģija uz Latviju septembra beigās nosūtīja 190 Telemarkas bataljona karavīrus ar desmit bruņutransportieriem "CV-90". Plānots, ka Norvēģijas karavīri Latvijā uzturēsies līdz rudens beigām.

ASV un Norvēģijas karavīri trenējas kopā ar Latvijas karavīriem un piedalās militārās mācībās.

Saistībā ar sabiedroto karavīru uzņemšanu AM apzinās, ka Latvijai ir jānodrošina adekvāts atbalsts un atbilstoša infrastruktūra. Lai to izpildītu, ir nepieciešamas investīcijas un papildu līdzekļi. AM šovasar ziņojumā valdībā informēja, ka partnervalstu atbalsta nodrošināšana ir liekama saraksta pirmajā vietā, lai spētu nodrošināt atbilstošu sabiedroto spēku klātbūtni un uzturēšanos. Tomēr konkrētas izmaksas sabiedroto karaspēka uzturēšanai Latvijā vēl nav aprēķinātas.

Joprojām Latvija aizsardzībai nespēj nodrošināt 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tomēr šovasar Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtais Valsts aizsardzības finansēšanas likums konkrēti paredz pakāpenisku aizsardzības budžeta palielināšanu līdz 2020.gadam, tādējādi sasniedzot 2% no IKP. Likums paredz iespēju Saeimai lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu aizsardzības nozarei.

Galkins atturējās komentēt, vai pēc NATO spēku uzņemšanas izmaksu aprēķināšanas būs jāveic izmaiņas budžetā un valdībai jāprasa papildu līdzekļi.