Latvija apsver iespēju konvojēt Ēģiptē notiesāto Gresti uz vēstniecību, lai piešķirtu pasi  (23)

Eihenbaums jau iepriekš norādīja, ka Greste pirms vairākiem mēnešiem izteicis vēlmi saņemt Latvijas pasi, jo līdz šim viņa rīcībā esot bijis tikai reģistrācijas pieteikums Latvijas pilsonībai. Situācijas atrisināšanai šķēršļus gan liekot vairāki "tehniski jautājumi", tostarp fakts, ka Greste pašlaik atrodas Ēģiptes cietumā.

Viens no iespējamiem variantiem ir nogādāt mobilo pasu darbstaciju uz cietumu, kur Grestem tiktu piešķirta pase, taču paralēli tiek arī apsvērta iespēja konvojēt žurnālistu uz Latvijas vēstniecību, ja Ēģipte neļautu darbstaciju nogādāt uz cietumu.

Eihenbaums gan skaidroja, ka šādi procesi nenotiek ātri, un atturējās izteikt minējumus, kad Grestem varētu tikt piešķirta pase. "Ir skaidrs, ka šādi procesi nenotiek ātri. Mēs konsultējamies arī ar Austrālijas kolēģiem," sacīja Eihenbaums, atgādinot par Latvijas vēstnieka Austrālijā Andra Teikmaņa tikšanos ar Austrālijas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, kuras laikā tika apspriesta arī Grestes lieta.

Jau ziņots, ka Kairas tiesa telekanāla "Al Jazeera" žurnālistam Grestem piesprieda septiņu gadu cietumsodu. Vēl deviņas personas notiesātas aizmuguriski, un tām piespriests desmit gadu cietumsods. Kopumā lietā apsūdzēti 20 cilvēki, no kuriem deviņi ir "Al Jazeera" darbinieki. Greste ir vienīgais ārvalstu žurnālists, kurš aizturēts šajā lietā.

Trīs televīzijas kanāla "Al Jazeera" žurnālisti - latviešu izcelsmes austrāliešu žurnālists Greste, "Al Jazeera" angļu redakcijas Kairas biroja vadītājs Muhameds Fahmijs, kurš ir gan Ēģiptes, gan Kanādas pilsonis, un producents Bahers Muhameds - tika arestēti 29.decembrī vienā no Kairas viesnīcām.

Ēģipte žurnālistus apsūdzēja par "drošības objektu filmēšanu, sabiedriskās kārtības un miera apdraudēšanu un strādāšanu bez atļaujas". Fahmijs tika apsūdzēts arī par piederību islāmistu kustībai "Musulmaņu brālība", kuru Ēģiptes pagaidu valdība pasludinājusi par teroristisku organizāciju. Prokuratūra visus trīs apsūdzēja arī par "Musulmaņu brālības" atbalstīšanu, sniedzot tai "aprīkojumu, informāciju un ierakstus, kas veicina tās intereses".

Tāpat žurnālisti apsūdzēti par "melīgu ziņu" pārraidīšanu, lai tādējādi pakalpotu tagad par teroristu organizāciju atzītajai "Musulmaņu brālībai". Žurnālisti, kas nav bijuši oficiāli akreditēti, savus materiālus veidojuši tā, "lai ārzemēs nomelnotu Ēģiptes tēlu un kalpotu starptautiskās teroristu organizācijas interesēm", apgalvo prokuratūra.