Valdība vienojas par jaunu minimālā ienākuma līmeņa noteikšanas kārtību  (55)

Provizoriskās izmaksas saistībā ar plānotajām izmaiņām sociālajā palīdzībā, kā arī darbaspēka nodokļu un minimālo pensiju jomā 2017.gadā varētu būt no 160,2 miljoniem eiro līdz 215,8 miljoniem eiro, aprēķinājuši ministrijas speciālisti. Viņi gan norāda, ka nepieciešami detalizētāki aprēķini.

Valdība atbalstīja LM sagatavotajā koncepcijā "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu" piedāvāto otro risinājuma variantu.

Tas paredz, ka no 2017.gada minimālā ienākuma līmeni noteiks 40% apmērā no mediānas ienākumiem jeb vidējiem mājsaimniecību ienākumiem, kas aprēķināti, atmetot galējības - pašus lielākos ienākumus un pašus mazākos.

Ja minimālā ienākuma līmenis tiktu aprēķināts 2012.gadā, tas būtu 129 eiro, 2011.gadā - 124 eiro, 2010.gadā - 119 eiro, bet 2009.gadā - 125 eiro.

Plānots, ka šādi aprēķināts minimālā ienākuma līmenis būs tikai pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā, bet nākamajiem mājsaimniecības locekļiem tas samazināsies par 30%. Proti, ja pirmajam pieaugušajam mājsaimniecībā minimālais ienākumu līmenis būs 129 eiro, tad pārējiem mājsaimniecībā dzīvojošajiem, tai skaitā bērniem, tas būs 70% apmērā no 129 eiro.

Tāpat valdība atbalstīja jauna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza izstrādi, kas netiktu saistīts ar sociālās drošības vai citām sistēmām, bet tiktu izmantots, lai novērtētu minimālo ienākumu adekvātumu un pietiekamību.

Groza izstrādi LM plāno sākt, sākot ar 2017.gadu, kad varētu būt stājušās spēkā izmaiņas, kas saistītas ar jauno minimālā ienākuma līmeni. Savukārt groza ieviešana varētu notikt 2018.gadā.

Valdība noteica LM par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā un uzdeva labklājības ministram divu mēnešu laikā izveidot darba grupu politikas plānošanas dokumenta "Plāns minimālā ienākuma līmeņa ieviešanai" izstrādei.

Līdz 2015.gada 1.jūlijam LM jāiesniedz Ministru kabinetā normatīvā akta projekts, lai noteiktu minimālā ienākuma līmeni.