"Saskaņas" līderis Nils Ušakovs sociālajos tīklos norāda, ka jau ceturtdien vai piektdien partijas pārstāvji iesniegs sūdzību Augstākajā tiesā saistībā ar vēlēšanu rezultātiem.
"Pēdējo divu nedēļu laikā mūsu speciālisti savāca pierādījumus par iespējamo vēlētāju balsu pirkšanu par labu "Vienotībai" - minimums 20 vēlēšanu iecirkņos un minimums 2000 balsu," pauž politiķis.
Viņš uzsver, ka tā esot "vēl neredzēta balsu pirkšana Latvijas jaunāko laiku vēsturē". "Un to organizēja nevis kādi politiskie margināli, bet, iespējams, viens no premjera partijas "Vienotība'' līderiem," piebilst Ušakovs.
Politiķis uzskata, ka šīs sūdzības iesniegšanas rezultātā ir jānotiek "Vienotības" mandātu pārdalīšanai par labu "Saskaņai", un runa esot nevis par vienu, bet, visticamāk, par diviem deputātu mandātiem.
No Saeimas vēlēšanu likuma izriet vairākas iespējas, kā risināt problēmsituācijas ar vēlēšanu rezultātiem. Viena no tām paredz tiesā apstrīdēt CVK lēmumu par galīgajiem vēlēšanu rezultātiem. Tādā gadījumā tiesnešu ziņā ir nolemt, vai un kā reaģēt uz rezultātu apstrīdēšanu. Otra iespēja ir sagaidīt notiesājošu tiesas spriedumu krimināllietā par balsu pirkšanu vai citiem vēlēšanu tiesību pārkāpumiem. Pēc sprieduma saņemšanas CVK varēs lemt, vai pārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.
Ja kāds apstrīdēs CVK lēmumu par 12.Saeimas vēlēšanu oficiālajiem rezultātiem un ja tiesa nolems to atcelt, tad tiesai arī būs jānorāda konkrēts risinājums, kas ļautu ievērot Satversmi, aģentūrai LETA sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, taujāts par to, kādas sekas būs šādai teorētiskai situācijai. Šādos apstākļos tiesai būs jādod konkrēts risinājums, kas ievērotu valsts pamatlikumā noteikto, ka jaunajai Saeimai uz pirmo sēdi ir jāsanāk novembra pirmajā otrdienā. CVK 12.Saeimas vēlēšanu galīgos rezultātus plāno apstiprināt rītdien.
Saeimas vēlēšanu likumā noteikts, ka kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur minētā lēmuma darbību.
Cimdars norādīja, ka pats un vairāki tiesību jomas eksperti ir piedalījušies šīs tiesību normas izstrādē un ka tā ir domāta situācijām, ja CVK nav pareizi saskaitījusi iesniegtos vēlēšanu iecirkņu komisiju protokolu datus un paziņo nepareizu rezultātu. Cits šīs normas izmantošanas traktējums būtu pārāk brīva interpretācija, kas robežojas ar vieglprātību, norādīja vēlēšanu komisijas vadītājs.
Cimdars uzsvēra, ka tā vietā ir iespējams izmantot likumā paredzēto iespēju nepieciešamības gadījumā lemt par mandātu pārdali. Likumā noteikts, ka CVK piecu dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi notiesājošu spriedumu krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, izvērtē, vai tiem ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās. Pēc tam CVK pieņem lēmumu vai nu nepārdalīt, vai pārdalīt mandātus starp attiecīgajās vēlēšanās reģistrētajiem kandidātiem.
CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa skaidroja, ka likums neparedz iespēju rīkot atkārtotas Saeimas vēlēšanas. "Vai tiesai varētu būt citas pilnvaras ārpus Saeimas vēlēšanu likuma vai Satversmē noteiktā, kur minēta konkrēta diena, kad Saeimai jāsanāk uz pirmo sēdi, diez vai esam kompetenti komentēt," uzsvēra Bērziņa, taujāta par situāciju, ja tiesa atceļ CVK lēmumu par oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem.
Saistībā ar balsu pirkšanas skandālu Latgalē Saeimas deputāts Dzintars Zaķis (V) apturējis darbību "Vienotībā". Zaķis savu darbību partijā apturējis līdz brīdim, kamēr tiks pabeigta izmeklēšana par iespējamiem vēlēšanu procesa pārkāpumiem atsevišķos Latgales vēlēšanu iecirkņos. Zaķis pārmetumus noliedz un uzsver, ka vēlēšanu kampaņa bija godīga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
