Viendzimuma attiecības nav normālas, problēma mākslīgi saasināta, ģimene Rietumos krīzē – Stankevičs par Vatikānā spriesto  (389)

Laikmeta izaicinājumu priekšā

Laikā no 5. līdz 19. oktobrim Vatikānā risinājās pēc pāvesta aicinājuma sasauktā ārkārtas sinode, kurā bīskapi un kardināli no visiem kontinentiem sprieda par ar ģimeni saistītiem izaicinājumiem, ar kuriem sabiedrība un baznīca saskaras šobrīd. Savukārt pasaules un Latvijas mediju uzmanību notiekošajam šajā sapulcē pievērsa par sensacionāliem jau nodēvēti izteikumi, no kuriem izrietēja - katoliskā baznīca ir mainījusi savu pozīciju attiecībā uz homoseksuāli orientētiem cilvēkiem.

Stankevičs portālam „Delfi" uzsver, ka sinode bija veltīta ģimenes tēmai, tā pateicās visām ģimenēm, kas ir uzticīgas savai identitātei, cīnās ar grūtībām, nes savas dzīves krustu, audzina bērnus un īsteno savu misiju pasaulē.

Sinode katoliskajā baznīcā nav lēmējinstitūcija, to pāvests sasauc situācijās, kad ir kāds jautājums, kurā viņš vēlas konsultēties ar visas pasaules bīskapiem, tā ir demokrātiska institūcija. Sasaucot šo ārkārtas sinodi, pāvests vēlējās noskaidrot, ko bīskapi domā par izaicinājumiem saistībā ar ģimeni un arī jautājumiem par personām ar citādu seksuālu orientāciju.

„Sinode pievērsās arī dažādiem jautājumiem, kas ir kā izaicinājumi mūsdienu pasaulē tieši ģimenēm (..), tas ir saistīts arī ar tām personām, kuras ir izšķīrušās un stājušās jaunā savienībā [katoliskajā baznīcā slēgtas laulības šķirtas netiek], vai arī kurām ir viendzimuma orientācija," atzīmē arhibīskaps.

Homoseksuālas attiecības nevar būt norma

„Es domāju, ka jezga [ar atsevišķiem citētiem garīdznieku izteikumiem par baznīcas nostājas maiņu jautājumā par homoseksuālām personām] izcēlās vairāku iemeslu dēļ. Pirmām kārtām tāpēc, ka noteikti ir liela mediju interese šai virzienā. Šis jautājums diemžēl ir arī mākslīgi saasināts un tā interese tiek savā ziņā arī pilotēta. Respektīvi, zināmām aprindām šī tēma bija tā kā pa rokai, un, faktiski, šie pāris izteikumi, kas tur bija, tie bija izdevīgi šīm aprindām, tāpēc tas tika momentā uztverts, tas tika tiražēts un pasniegts tā kā pirmā ziņa par sinodi (..)," uzsver garīdznieks.

Vaicāts, vai homoseksuāli orientētas personas var dot savu pienesumu baznīcai, kas bija viena no radikālākajām tēzēm, kas izskanēja sinodes laikā, Stankevičs uzsver, ka tā ir, bet „tas tika piebremzēts, jo jautājums vēl nav nobriedis, respektīvi - tur varēja rasties pārpratumi".

„Baznīcas galvenais uzdevums ir sludināt Evaņģēliju, nest Evaņģēliju pasaulē un mīlēt cilvēkus, vienlaicīgi neatkāpjoties no patiesības. Tie ir tie divi reģistri, jeb tā ir gultne, kurā jātiek formulētai attieksmei pret homoseksuālām personām, jo baznīca ir pret jebkādu neiecietību, netaisnīgu diskrimināciju pret šīm personām, baznīca aicina, lai pret šīm personām mēs izturētos ar cieņu, mīlētu šīs personas. Bet tas otrais reģistrs jeb otrais gultnes krasts ir, ka baznīca nevar atzīt šādas attiecības par normālām un atbalstāmām," uzsver Stankevičs.

Citāti par baznīcas virziena maiņu - ārpus konteksta

„Zināmas aprindas vai, teiksim, mediji vēlējās pasniegt to tā, ka baznīca maina savu attieksmi un sāk atbalstīt, atzīt par normālām šīs attiecības. Kad beigās šie pirmie priekšlikumi tika izskatīti, izanalizēti, izvērtēti, un šis tas tika atsijāts, tad es varēju lasīt tādu ziņu, ka nu jā, tās organizācijas, kas pārstāv homoseksuālistus, ir ļoti vīlušās par to beigu dokumentu, jo nedabūja gribēto," pārliecināts arhibīskaps.

Sinodē pārspriestā apkopojošajā noslēguma dokumentā nav ticis pausts pozitīvs vērtējums šīm attiecībām, kā arī nav dots solījums tās atbalstīt, atzīmē arhibīskaps.

Viņš arī piebilst, ka sinodes uzdevums nav mainīt kaut ko Baznīcas mācībā, bet tā var tikai „pakonsultēt pāvestu". Sinodes materiāliem ir konsultatīvs raksturs, tie tiek nodoti pāvestam izvērtēšanai, un viņš ir tas, kas pieņem lēmumus. Sinodes materiāli kalpos kā izejas punkts nākamās sinodes sagatavošanai, kas notiks 2015. gada oktobrī. Tikai pēc tās pāvests paudīs savu viedokli - uzrakstīs apustulisko pamudinājumu.

Revolūcijas baznīcas mācībā nebūs un geji skolās

Stankevičs atzīmē, ka pēc sinodes kādi būtiski jauni pavērsieni baznīcas mācības traktējumā nav gaidāmi arī attiecībā uz šķirtajām personām. Viņš uzsver, ka arī šajā jautājumā sinodes kontekstā „noticis pārpratums".

„Tas tika pasniegts, ka katoļu baznīca varētu pieļaut šķiršanos, kas jau pēc definīcijas ir pretrunā ar to, ko Jēzus Kristus ir pateicis Evaņģēlijā un pie kā katoļu baznīcai ir uzdevums turēties - ko Dievs ir savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt," uzsver garīdznieks, norādot, ka sinodē spriests, kā paātrināt, padarīt efektīgāku to procesu, kura laikā baznīcas institūcijas pārbauda, vai noslēgtā laulība nav atzīstama par nederīgu.

„Baznīcas nostāja, es arī šo pozīciju pārstāvēju (..) - mums ir jāiet pretī gan tiem cilvēkiem, kas ir šķīrušies, gan tiem, kas ir homoseksuāli, tik tālu, cik tas ir iespējams, mums viņi ir jāmīl, bet mēs nevaram atkāpties no patiesības, nevaram atteikties no mūsu identitātes. Faktiski tajos gala slēdzienos tas ir tas izaicinājums, kas stāv baznīcas priekšā - kā mīlēt šīs personas, kā viņas pieņemt ar cieņu un mīlestību, bet vienlaicīgi runājot viņiem patiesību tā, lai viņus neievainotu," atzīst arhibīskaps.

Vaicāts par viņa parakstīto atklāto vēstuli sabiedrībai, kurā tika norādīts, ka cilvēkiem ar homoseksuālu orientāciju nevajadzētu nodarboties ar bērnu un jauniešu izglītošanu, un kā tas sakrīt ar viņa teikto par nepieciešamību mīlēt katru cilvēku, Stankevičs uzsver: tas nozīmē, ka, ja kādam cilvēkam ir šī orientācija, ja viņš ir tā saucamais „karojošais", kas uzskata, ka ar viņa identitāti viss ir kārtībā un tur nav nekādu problēmu, tad viņš šo uzskatu propagandē tālāk un nodos tiem bērniem, kurus māca.

„Tā bērna apziņā tiks iekodēts jeb iemācīts nepareizs priekšstats par viņa identitāti. Un viņš būs vairāk pakļauts riskam, ka viņu var ievilkt šādu attiecību tīklos," tikai tālab šādi orientētiem cilvēkiem nevajadzētu mācīt skolās, „nevis lai cilvēku atgrūstu, bet lai bērnus aizsargātu no tā, ka viņiem tiek iepotēts nepareizs priekšstats par viņu seksuālo identitāti".

Rūpes par ģimeni - valsts prioritāte

Šobrīd Rietumu pasaulē ir ģimenes krīze. Latvijas kontekstā ir augstākais šķiršanās procents starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. 2011. gadā šķirto laulību skaits bija 77%, bet baznīcā noslēgto laulību skaits, kas pēc tam tiek šķirtas, ir tikai 14%.

Tādejādi „ir milzīga atšķirība starp laulībām, kas tiek slēgtas kā civillaulības", kurām iepriekš nav bijis nopietns sagatavošanās process, izskaidrojot, kas ir laulība un kādu atbildību tā uzliek cilvēkam, un tām laulībām, kas tiek slēgtas baznīcā.

Stankevičs arī norāda, ka pasaulē valdošā mentalitāte ir „pie pirmajām grūtībām kaut kas nesanāk, emocijas sakāpj un es uzreiz meklēju citu personu, ar kuru piedzīvot patīkamas emocijas", bet sinode vērsa uzmanību uz to, ka ģimenes ir aicinātas uz evaņģelizāciju, jo ģimene ir ne tikai sabiedrības, bet arī baznīcas galvenā pamatšūniņa.

Arhibīskaps atzīst, ka sinodē izskanējis aicinājums, „lai mēs iesakņojam sabiedrībā apziņu, ieskaitot masu medijos, parlamentā, politikas vidē, ka rūpes par ģimeni ir tā pirmā rūpe, ar ko valstij ir jānodarbojas".

Ja ģimene jūtas droša, tā uzplaukst, tad dzimst bērni, un bērni attīstās normāli. Tad arī sabiedrība sāk uzplaukt, rezumē Stankevičs.

Viņš uzsver - sinodē bīskapu diskutētajos jautājumos baznīcas mācībā nav gaidāmi nekādi revolucionāri pavērsieni, jo baznīcas mācība nav mainījusies. Sinodei un pāvestam nav tiesību mainīt pamatpatiesības, kas rakstītas Evaņģēlijā, bet tas, pie kā jāstrādā baznīcas virsganiem, ir, kā šīs patiesības iedzīvināt. „Tiks strādāts pie tā, lai tiem cilvēkiem, kas nonākuši grūtībās, maksimāli atvieglotu dzīvi, bet tik tālu, cik tas ir iespējams," uzsver arhibīskaps.