Grigules palīgs pēc Saeimas vēlēšanām ZZS ziedo 15 000 eiro  (73)

Grigule sarunā ar aģentūru LETA noliedza, ka Bernera ziedojums saistīts ar viņa pieņemšanu amatā, un skaidroja, ka tā esot bijusi "vienkārša palīdzība partijai".

"Berners man vaicāja, kā pēc vēlēšanām var palīdzēt ZZS, un šī bija viena no iespējām," lakoniski atbildēja deputāte.

Jau ziņots, ka Grigule jūnija beigās Latviešu biedrības Beļģijā mājaslapā publicējusi sludinājumu, kurā aicināja pietiekties potenciālos palīgus.

"Lūkojos pēc darbinieka nākamajiem pieciem gadiem savam Briseles birojam. Tā kā es EP darbošos EFD grupā, pretendentam nepieciešama pietiekami liela emocionālā noturība un laba humora izjūta," norādīts deputātes publicētajā sludinājumā.

Grigule iepriekš atzina, ka viņai bija nepieciešams tehnisks cilvēks ar iepriekšēju pieredzi darbā EP, kurš palīdzētu ar tehniskiem sadzīves jautājumiem ikdienā. "Man nepieciešama palīdzība biļešu un tamlīdzīgās lietās," sacīja deputāte, piebilstot, ka būtu daudz loģiskāk, ja palīgs dzīvotu Briselē. "Lai zinu, ka viņš jebkurā brīdī būs tur un pieejams."

Jūlija beigās deputāte par palīgiem darbā EP izraudzījās divus ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) nesaistītus cilvēkus - Berneru un Leonardu Bungu, kurš vairākkārt bijis praktikants Ārlietu ministrijā, kā arī Eiropas Komisijā (EK), piecus mēnešus strādājot Eiropas Savienības (ES) attīstības komisāra Andra Piebalga (V) komandā.

Tolaik viņa gan noliedza, ka pārstāvētā partija būtu norādījusi piemērotākos kandidātus, un piebilda, ka neviens no palīgiem nebūs saistīts ar ZZS. "Paldies kolēģiem, ka neuzspiež man izvēli. Ar to es domāju savu ģimeni, lielo partiju Latvijā. Visi saprot, ka līdzās nepieciešami profesionāli cilvēki."

Berners 1991.gadā beidzis Latvijas Tautsaimniecības vadītāju un speciālistu valsts institūtu, apguvis ekonomikas un ražošanas vadību ar specializāciju ārējos ekonomiskajos sakaros, bet gadu vēlāk trīs mēnešus mācījies Nīderlandes starptautisko attiecību institūtā. No 1990. līdz 1992.gadam viņš bijis Vides aizsardzības komitejas Gaisa aizsardzības pārvaldes priekšnieks, kā arī strādājis dažādos amatos Ārlietu ministrijā, tostarp Ārvalstu palīdzības koordinācijas nodaļā un Latvijas misijā Eiropas Savienībā (ES). Savukārt Māra Grīnblata sagatavotajā MK projektā Berners ticis iekļauts kā ministrs ārējo resursu jautājumos Finansu ministrijā (FM), taču valdība netika apstiprināta. Nepilnu gadu vēlāk toreizējā ekonomikas ministra Guntara Krasta vadītā komisija, izvērtējot 12 pretendentu pieteikumus, par EM valsts sekretāru iecēla Berneru.

Pēdējos gadus Berners strādājis par padomdevēju vairākām EP politiskajām grupām, tostarp eiroskeptiķa Naidžela Faridža vadītajai grupai "Brīvības un demokrātijas Eiropa" (EFD), kas nesen mainīja nosaukumu uz "Brīvības un tiešās demokrātijas Eiropa".