Statistika gan rāda, ka adopcijas temps galvenokārt pieaudzis uz ārvalstu adoptētāju rēķina. Ja pērn līdz oktobrim viņi adoptēja 87 bērnus, tad šogad jau 146. Savukārt Latvijas adoptētāji pērn uzņēmuši savās ģimenēs 81 bērnu, bet šogad 86.
LM speciāliste Viktorija Buraka skaidroja, ka uz ārvalstīm pieļaujama tikai tāda bērna adopcija, kuram nav izdevies atrast adoptētājus Latvijā.
Lielākā daļa šogad uz ārvalstīm adoptēto bērnu ir sasnieguši skolas vecumu, tādējādi viņiem nav iespējams atrast adoptētājus Latvijā, jo vietējās adoptētāju ģimenes visbiežāk izvēlas adoptēt bērnus līdz trīs ar pus gadu vecumam, skaidro Buraka.
Šā gada 1.oktobrī ministrijas rīcībā bija informācija tikai par divām Latvijas ģimenēm, kuras izteikušas vēlmi adoptēt bērnu līdz septiņu gadu vecumam, un arī tad ģimenes paudušas vēlmi adoptēt tieši meitenes.
Statistika liecina, ka ārvalstu adoptētāji biežāk nekā vietējie arī izvēlas adoptēt bērnus ar būtiskām veselības problēmām. Tāpat šogad būtiski palielinājies to ārvalstu adoptētāju skaits, kuri vēlas adoptēt vairākus vienas ģimenes bērnus un ir tam piemēroti.
Šogad kopumā 15 ārvalstu ģimenes vienlaikus adoptējušas divus vienas ģimenes bērnus, vēl 15 ģimenes - vienlaikus trīs, bet divas ģimenes - vienlaikus piecus vienas ģimenes bērnus. Savukārt viena izteikusi vēlmi adoptēt pat sešus vienas ģimenes bērnus.
Aizvadītajā gadā 19 ārvalstu ģimenes vienlaikus adoptējušas divus vienas ģimenes bērnus, divas ģimenes - vienlaikus trīs un divas ģimenes - vienlaikus četrus vienas ģimenes bērnus.
Rindā uz adopciju patlaban gaida vēl 170 cilvēki, no tiem lielākā daļa jeb 107 cilvēki ir Latvijas iedzīvotāji.
Savukārt savus adoptētājus gaida vēl 1347 bērni. Lielākā daļa jeb 886 no viņiem ir desmit līdz 18 gadus veci. Reģistrā ir ziņas arī par 23 bērniem, kuri vēl nav sasnieguši gada vecumu.
Kopumā 384 bērni nevēlas tikt adoptēti uz ārvalstīm vai arī viņu brāļi vai māsas nepiekrīt viņu šķiršanai adopcijas gadījumā.
Jāmin arī, ka no visiem adoptējamiem bērniem 329 ir kādi veselības sarežģījumi, piemēram, autisms, garīgā atpalicība vai epilepsija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
