Nacionālie bruņotie spēki netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem naktī uz 6.oktobri pamanījuši nelielu zemūdeni, kas no dzelmes tika iecelta Krievijas bruņoto spēku kuģī, apliecināja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
Toreiz netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem konstatēts Krievijas bruņoto spēku zemūdeņu atbalsta kuģis "CC-750", uz kura klāja no jūras dzelmes tika izcelta neliela zemūdene. Latvijas AM nav zināms, vai šādas zemūdenes ir Krievijas pastāvīgajā bruņojumā un kādas funkcijas tā veikusi netālu no Latvijas ūdeņiem, norādīja Galkins.
Jau ziņots, ka Nacionālie bruņotie spēki 6.oktobra pēcpusdienā Baltijas jūrā, netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem, konstatējuši Krievijas bruņoto spēku "Stereguschiy" klases fregati un "Kilo" klases zemūdeni. Netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem šogad manītas piecas "Kilo" vidējās klases zemūdenes.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas bruņotie spēki 24.oktobrī paziņojuši, ka pārtrauc nedēļu ilgušos iespējamās ārvalstu zemūdenes meklējumus Stokholmas arhipelāga ūdeņos. Neraugoties uz pierādījumiem par ārvalstu zemūdens aktivitātēm, iebrucēju nav izdevies identificēt.
Armijas pārstāvis admirālis Anderss Grenstads paziņojis, ka Zviedrijas armija pēdējās dienās, visticamāk, ir sekojusi nelielai zemūdenei. Plašsaziņas līdzekļos iepriekš vēstīja, ka meklēta, iespējams, tiek krievu zemūdene, kurai radušās tehniskas problēmas.
Atsevišķi eksperti plašsaziņas līdzekļos pieļāva, ka pie Zviedrijas uzdarbojusies maza zemūdene, kādas paredzētas diversantiem-izlūkiem. Atvaļinātais bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots skaidroja, ka šādas zemūdenes ir desmit līdz piecpadsmit metrus garas, ar trīs cilvēku komandu, kas spēj paņemt piecus līdz sešus ūdenslīdējus-diversantus, kuri tiek izsēdināti specifisku izlūkošanas uzdevumu veikšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
