Kļaviņa līdz ar Sociālā dienesta sarūpētajiem ziediem un torti saņēma arī Cēsu novada pašvaldības pabalstu 100 eiro apmērā, kāds tiek piešķirts visiem simts gadu vecumu sasniegušiem cēsniekiem veselības saglabāšanai un uzlabošanai.
Lai gan dzimtā puse ir Jaunpiebalgā, Kļaviņa dzīvo mājā Cēsīs, kas celta kopā ar vīru. Viņa gan atzīst, ka bērnība bijusi grūta, jo maza būdama palikusi bez mātes, no deviņu gadu vecuma jau gājusi ganos.
Darba gaitas sāktas Cēsīs, kur ir strādājusi gan bankā, gan pastā.
Kaut arī vīra un vienīgā dēla šai saulē nav jau vairākus gadu desmitus, jubilāres prieks, raizes un cerība ir mazdēls, mazmazbērni un māsas radi. Ikdienā Elzas kundzes laiku kavē kaķenīte Mīce.
Vislielāko prieku Elzas kundzei allaž ir sagādājuši puķkopība un rokdarbi - viņa ir izgatavojusi arī sev tautas tērpu, kas nu ir nodots mazmazmeitai.
Tagad vienīgi sāp sirds, ka pašai vairs nav spēka sakopt piemājas dārziņu. Prāta asināšanai jubilāre joprojām interesējas par notikumiem Latvijā un pasaulē, lasot avīzes un klausoties radio.