Bērziņa sāka savu runu, sakot, ka Latvija ir viena no sociāli nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropā, valstī ir lielākais šķirto laulību skaits Eiropas reģionā un pastāv degradējusies vecāku izpratne par viņu lomu, jo katru gadu no ģimenēm tiek izņemti ap 2000 bērnu.
"Ir vajadzīga rīcība, lai līdzsvarotu materiālās, garīgās un emocionālās labklājības vērtības. To nelīdzsvarotība ir lielā pamatā daudzām negatīvām blakusparādībām," teica Bērziņa.
Kā vienu no risinājuma variantiem viņa piedāvā ieviest vērtību orientāciju izglītībā, proti, vienoties par galvenajām vērtībām sabiedrībai kopumā un cilvēkam kā indivīdam, kurām būtu jāseko. To vidū viņa rosina izvēlēties vienu galveno - latviskumu.
"Latviskā dzīves ziņa nav nekāds bubulis, ar ko baidīt sabiedrību. Tai jābūt galvenajai vērībai - ideālam, kuram pakārtotas būtu pārējās vērtības. Tai būtu jāpalīdz latviešu tautai saglabāt un palīdzēt, kā arī nostiprināt Latvijas latviskumu," sacīja Bērziņa.
Lai gan latviskums kā vērtība ir noteikta politiskajos dokumentos, galvenais instruments tās nostiprināšanai, proti, izglītība, vēl netiek izmantots, pauda Bērziņa.
Viņa uzsvēra, ka latviskās dzīvesziņas nostiprināšana izglītībā palīdzētu bērniem nostiprināt personisko identitāti, tostarp dzimuma un sociālo identitāti, kā arī nostiprināt nacionālo un pilsonisko pašapziņu. Tā arī palīdzētu bērniem veidot kultūridentitāti un izprast un attīstīt tradicionālajā kultūrā sakņotu radošumu, viņa norādīja.
Kā ziņots, trešdien Parlamentā notiek Saeimas sociālo un darba lietu komisijas organizēta konference "Par pastāvīgām vērtībām mainīgā sabiedrībā", kuras mērķi ir aktualizēt patiesu vērtību nozīmi Latvijas sabiedrībā, diskutēt par pasaules uzskata veidošanu ģimenēs un skolās, kā arī akcentēt stipras ģimenes vērtību paaudžu un Latvijas tautas nākotnes perspektīvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
