Savukārt AS "Radio SWH" valdes loceklis un vadītājs Jānis Šipkēvics atklātā vēstulē Valsts prezidentam saistībā ar EPLL grozījumiem pauž izmaiņām atbalstu un aicina Valsts prezidentu likuma grozījumus izsludināt.
Kā norāda Polis, 23.septembrī Saeima trešajā, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas EPLL, kas arī noteiks, ka raidījumu vai raidījuma fragmentu svešvalodā šādās radiostacijās tulkos valsts valodā.
Polis vēstulē prezidentam uzsver, ka tieši no viņa šobrīd ir atkarīgs vai likuma spēku iegūs 43 deputātu, jeb Saeimas mazākuma apstiprinātie grozījumi EPLL.
„Grozījumi, kas ir tieši vērsti ne tikai pret Latvijas raidorganizāciju tiesībām, bet arī pret Latvijas krievu tiesībām. 600 000 Latvijas krievu skatieni šobrīd ir vērsti uz Jums, preizdenta kungs. Uz Jums ir vērsti arī to latviešu un citu tautību iedzīvotāju skatieni, kam ģeopolitisko notikumu kontekstā šobrīd īpaši rūp, lai starpnacionālo attiecību jautājumi Latvijā netiktu saasināti," norāda Polis.
Viņš min četrus iemeslus, kāpēc šie grozījumi ir pret Latvijas interesēm un tāpēc tie nebūtu jāizsludina.
Viņa skatījumā, tieši vēršoties pret Latvijas krieviem, šie grozījumi neatbilst topošās valdības deklarācijas melnrakstā iecerētajam, ka viens no valdības virsmērķiem ir vairot ikviena piederību Latvijai, grozījumi ir pretrunā 2003.gada 5.jūnija Satversmes tiesas lēmumam, saskaņā ar kuru likuma norma, kas ietver valodas ierobežojumus privātajās raidorganizācijās ir pretrunā Satversmes 100.pantam, kas garantē vārda brīvību un aizliedz cenzūru, ar likuma spēku mainot likuma ietvaros raidošu radiostaciju raidatļauju nosacījumus pret šo raidstaciju gribu, tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.
Polis uzsver, ka EPLL grozījumi ir pretrunā līgumam par Eiropas Savienību, kas garantē pakalpojumu, to skaitā radio programmu, neierobežotu apmaiņu starp ES dalībvalstīm.
„Ja Jūs, Prezidenta kungs, tomēr izsludināsiet šos likuma grozījumus, tad es sagaidu, ka Jums, atšķirībā no šo grozījumu virzītājiem, pietiks vīrišķības publiski paskaidrot gan 600 000 Latvijas krievu, gan arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, ko tieši Latvijai ir nodarījuši krieviski raidošie „Krievu Hitu Radio", „RetroFM" un „Eiropa plus" un kā tieši šo - krievu vidū popularitātes ziņā pirmās, trešās un piektās - radiostaciju piespiešana raidīt tikai latviski vairos krievu piederību Latvijai un sekmēs latviešu un krievu saliedētību Latvijā," rezumē Polis.
Savukārt Šipkēvics, paužot atbalstu grozījumiem, vēstulē prezidentam norāda, ka Saeimas deputāti ir pieņēmuši svarīgu un atbildīgu lēmumu Latvijas radio vides sakārtošanā.
„Pilnīgi pareizi, ka ir jāierobežo radio retranslācijas. Tās gadiem ilgi kropļoja reklāmas tirgu, nodarot lielu postu Latvijas radio videi. Retranslācijas padarīja vietējās programmas konkurēt nespējīgas. Savukārt radio retranslatori dempingoja reklāmas cenas, kā vien ienāca prātā. Tagad visiem noteikumi būs vienādi. Tas būs beidzot godīgi!", pauž Šipkēvics.
Viņš atzīmē, ka līdz šim tikai dažas pilnā vietējā krievu satura stacijas kā „MIX FM", „Top radio", LR4 un „SWH +" turēja pie dzīvības Latvijas krievu žurnālistikas kvalitāti un radošumu.
„Apsveicami, ka likuma grozījumos paredzēti 90% oriģināla satura veidošanu Latvijas krievu stacijās. Ko tas dos? Ļoti daudz!," atzīmē Šipkēvics.
Viņš pauž uzskatu, ka tas veicinās vietējo Latvijas krievu žurnālistu izaugsmi, ētera personību, dīdžeju un radio profesionāļu vides veidošanu, radīs jaunas darba vietas, mazinās bezdarbu krievu radošo cilvēku vidū.
Tāpat viņš atzīmē, ka dzims jaunas vietējās krievu ētera personības un žurnālisti, kuri varētu darboties arī citos krievu medijos, piemēram, TV, valsts saņems lielākus nodokļus, kā arī jūtami mazināsies Krievijas informācijas ietekme uz Latvijas iedzīvotājiem.
Vēstulē norādīts, ka vietējā krievu sabiedrība ziņas, komentārus un mūziku saņemtu nepastarpināti no Maskavas. Ziņu saturs tiktu veidots šeit uz vietas.
Tagad situācija ar valsts valodu nav kļuvusi vieglāka, bet pat dramatiskāka, norāda Šipkēvics.
„Iedomājieties, uz šodienu Rīgā krievu valodīgās stacijas ir vairāk nekā latviešu! Kur vēl pasaulē ir šāda situācija? Ne Viļņā, ne Tallinā, ne Berlīnē, ne Varšavā! Nekur! Te vairs nav, ko domāt un teoretizēt. Ir jārīkojas," uzsver Šipkēvics.
„Neko nemainot, latviešu radio stacijas ies mazumā un saruks vēl. Un tas patiešām būtu Latvijas valsts valodas apdraudējums," atzīst radio vadītājs.
Viņš atzīmē, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā 2012.-2017.gadam 2. un 3. punkts paredz Latvijas likumdošanas virzību nacionālo interešu virzienā, lai mazinātu Krievijas maigās varas ietekmi uz Latvijas mediju vidi.
„Tas nav mans izgudrojums, bet valstisks dokuments. Šis ir svarīgs, vēsturisks brīdis, un es ceru, ka Jūs, Prezidenta kungs, šos likuma grozījumus izsludināsiet," rezumē Šipkēvics.
Jau vēstīts, ka līdz ar grozījumiem EPLL noteikts, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmā paša radio veidotajiem raidījumiem jāaizņem ne mazāk kā 90% no raidlaika kopapjoma nedēļas laikā. Izņēmums būs mūzikas skaņdarbu izpildījums, reklāma, radio veikals un radio veikala skatlogs.
Tām radiostacijām, kurām vismaz 50% no programmas jābūt valsts valodā, būs jāpāriet uz valsts valodu. Savukārt tās, kurām šī daļa licencē paredzēta mazāka par 50%, drīkstēs izvēlēties, vai savu radio programmu veidot valsts valodā vai svešvalodā.
Izskatot jautājumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ainārs Dimants iepriekš skaidroja, ka likumprojekts izstrādāts ar nolūku veicināt latviešu valodas izmantošanu radioapraidē, kā arī ierobežot slēpto retranslāciju, kas izpaužas situācijās, kad radio pārraida Krievijā veidotas programmas un reklāmas tirgū sacenšas ar tām stacijām, kuras programmas veido vietējā tirgū.
NEPLP iepriekš ticies un sazinājies ar visām radiostacijām, kurām 50% jāraida valsts valodā un uz kurām tādējādi attiecas šis likums, un tās ir pret jaunajiem grozījumiem, norādīja padomes pārstāvji. Šie grozījumi gan kopumā no 67 programmām un 47 radiostacijām patlaban attiecas tikai uz septiņām to tām. Tāpat likums būs jāievēro jaunajiem tirgus dalībniekiem.
EPLL arī noteikts, ka radiostacijām, kuras izvēlējušās raidīt kādā no svešvalodām, būs iespēja neierobežotā apjomā savā saturā iekļaut sižetus latviešu valodā bez nepieciešamības tos tulkot. Tai pašā laikā radio programmās valsts valodā drīkstēs bez ierobežojumiem iekļaut raidījumus un raidījumu fragmentus svešvalodās, nodrošinot tulkojumu valsts valodā.
Likumā ir noteikts pārejas laiks līdz 2015.gada beigām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
