Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa darbu beigs 2015.gada 1.martā, nolemj Saeima  (20)

Abu divu rajona tiesu reorganizācijas mērķis ir izlīdzināt tiesu noslodzi, tādējādi paaugstinot tiesas pieejamību, kā arī paaugstināt tiesas spriešanas kvalitāti. Būtiski reorganizācijas aspekti ir arī lietu nejaušas sadales principa ievērošana un tiesu prakses vienveidības un paredzamības veicināšana.

Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pieskaitāmas pie mazām tiesām - tajās reāli strādā attiecīgi trīs un deviņi tiesneši. Šāds neliels tiesnešu skaits apgrūtina lietu uzkrājuma likvidēšanu, nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā, norāda likumprojekta autori.

Turklāt Siguldas tiesas vadība vairākās vēstulēs Tieslietu ministrijai norādījusi, ka saistībā ar tiesnešu atvaļinājumu un darba nespēju Siguldas tiesā nav iespējams organizēt tiesas darbu.

Lai nodrošinātu vienlaicīgi tiesnešu specializāciju un nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē, nepieciešams, lai attiecīgajā nozarē specializētos ne mazāk kā četri attiecīgās tiesas tiesneši, ko tik nelielās tiesās nav iespējams nodrošināt. Tiesā ar nelielu tiesnešu skaitu ir grūtāk novērst nevēlamu korporatīvo saišu veidošanos un šādas tiesas rada paaugstinātu interešu konflikta risku, uzsver likuma grozījumu autori.

Abu nelielo tiesu tiesnešiem ir arī būtiski lielāka noslodze nekā citās tiesās. Piemēram, Siguldas tiesā 2013.gadā uz trim reāli strādājošiem tiesnešiem saņemtas 1110 lietas. Viens tiesnesis Siguldas tiesā saņem un izskata par apmēram 100 lietām vairāk nekā viņa kolēģis Rīgas rajona tiesā.

Siguldas tiesas tiesnešus pēc reorganizācijas paredzēts pārcelt darbā Rīgas rajona tiesā, bet Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešus - Vidzemes priekšpilsētas, Latgales priekšpilsētas un Ziemeļu rajona tiesās. Pārceļot tiesnesi uz citu tiesu, būs jāņem vērā tiesneša viedoklis un intereses, piemēram, saistībā ar dzīvesvietu. Par tiesnešu pārcelšanu pēc tieslietu ministra priekšlikuma lems Tieslietu padome.

Ceturtdien pieņemtie grozījumi likumā „Par tiesu varu" arī paredz noteikt kārtību Augstākās tiesas (AT) palātu tiesnešu pārcelšanai darbā citā tiesā.

Tāpat deputāti pieņēma arī saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā un Civilprocesa likumā.

Likuma grozījumi saistīti arī ar pāreju uz „tīrajām" tiesu instancēm - AT Krimināllietu tiesu palātas un Civillietu tiesu palātas darbības izbeigšanu attiecīgi līdz 2014. un 2016.gada beigām.

Kā uzsver likumprojekta autori, tiesneši atbilstoši Satversmei ir neatceļami, un AT reforma un tiesnešu skaita reformas nevar būt par pamatu tiesneša atbrīvošanai no amata.

Tādēļ likvidētājās struktūrvienībās strādājošajiem tiesnešiem paredzēts piedāvāt darbu attiecīgajos AT departamentos, kā arī apgabaltiesās. Plānots arī stiprināt AT kapacitāti, tiesnešu skaitu Krimināllietu departamentā palielinot no sešiem uz desmit, bet Civillietu departamentā - no 14 uz 15 tiesnešiem.

Likumā „Par tiesu varu" jau nostiprināta pāreja uz tā dēvēto „tīro tiesu instanču" sistēmu, paredzot, ka visas lietas kā pirmās instances tiesa skata rajona (pilsētas) tiesa.

Apelācijas kārtībā lietas iztiesās apgabaltiesa, bet kasācijas kārtībā - AT. Šāda kārtība ir viens no soļiem, lai paātrinātu tiesu darbu.  Līdzšinējā kārtība noteica, ka atsevišķu kategoriju lietas kā pirmā instance skata apgabaltiesa, otrajā instancē - attiecīga AT palāta, bet kasācijas instancē - AT Senāts. Pārejot uz jauno sistēmu, notiek pakāpeniska attiekšanās no AT palātām.

Tāpat likumā noteikts, ka bērnu pārrobežu prettiesiskas aizvešanas un aizturēšanas lietas turpmāk iztiesās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa.