Jautājums par Palestīnas kā neatkarīgas valsts atzīšanu joprojām nav Latvijas dienaskārtībā, pastāstīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs-vēstnieks Kārlis Eihenbaums.
Komentējot Zviedrijas lēmumu oficiāli atzīt Palestīnas valsti, Eihenbaums norādīja, ka tas droši vien tika pieņemts atbilstoši Zviedrijas iekšpolitiskajai situācijai, kā arī uzsvēra, ka jautājums par Palestīniešu pašpārvaldes kā neatkarīgas valsts atzīšanu joprojām nav Latvijas dienaskārtībā.
"Mēs pieturamies pie Eiropas Savienības (ES) nostājas par divu valstu risinājumu," sacīja Eihenbaums, piebilstot, ka tā ir vairākuma ES nostāja, dažas to ir izdarījušas vēl pirms 1989.gada, kad pasaule bija sadalīta, bet, piemēram, Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas balsojums atbalstīt Palestīnas valstiskumu ir tikai simbolisks, tas nav saistošs.
"Pāragri dzimis bērns var būt problēma pašam bērnam. Mēs nejūtam, ka palestīnieši šobrīd var būt pilnasinīga valsts. Situācija tur ir ļoti sarežģīta, teritorijas sašķeltas," sacīja Eihenbaums.
Jau ziņots, ka Zviedrija oficiāli atzinusi Palestīnas valsti.
"Šodien valdība pieņem lēmumu atzīt Palestīnas valsti," teikts laikrakstā "Dagens Nyheter" publicētajā ārlietu ministres Margotas Vallstrēmas paziņojumā. "Tas ir svarīgs solis, kas apstiprina palestīniešu tiesības uz pašnoteikšanos."
Palestīnas valsti jau ir atzinušas vairākas ES valstis - Bulgārija, Čehija, Kipra, Malta, Polija, Rumānija un Ungārija.
Izraēla ar tās sabiedrotā ASV atbalstu turpina uzstāt, ka Palestīnas valsts var tikt izveidota vienīgi sarunu ceļā starp izraēliešiem un palestīniešiem.
Deviņus mēnešus ilgušās miera sarunas, kurās kā vidutājs darbojās ASV, izjuka aprīlī. Izredzes, ka tās varētu tikt atsāktas, ir visai neskaidras.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
