Saeima, vērtējot priekšlikumus grozījumiem valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, noraidīja ierosinājumu palielināt algas valdības locekļiem.
Grozījumi šajā likumā tika rosināti, lai apmēram 30 atvaļinātiem robežsargiem segtu veselības aprūpes izdevumus tāpat kā atvaļinātiem karavīriem, savukārt uz trešo lasījumu šim likumprojektam Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Lolita Čigāne (V) iesniedza priekšlikumus, kas paredz palielināt valdības locekļu atalgojumu. Deputāti šos ierosinājumus noraidīja.
Priekšlikumu palielināt valdības locekļu atalgojumu atbalstīja 35 deputāti, kas pārstāv koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti, vēl 42 parlamentārieši no dažādām frakcijām bija pret šo ierosinājumu, savukārt četri deputāti no nacionālās apvienības atturējās. Vēl seši dažādu politisko spēku pārstāvji balsojumā nepiedalījās.
Šis priekšlikums izraisīja karstas deputātu debates. Politiķis Andrejs Elksniņš (SC) aicināja šo ierosinājumu neatbalstīt un "izmest to miskastē". "Es tiešām aicinātu pievērsties šī jautājuma risināšanai, tomēr ne tagad, šīs Saeimas pēdējā sēdē, bet jaunajā sasaukumā. Izvērtēt koeficientus un vispār atalgojumu valsts pārvaldē strādājošajiem kopumā, nevis izraut atsevišķi tikai konkrētus cilvēkus, kuri ir, piemēram, Ministru prezidents, ministrs vai, piemēram, parlamentārais sekretārs," sacīja Elksniņš.
Savukārt deputāte Elīna Siliņa pauda, ka pašlaik ministru atalgojums atbilst "vidēja līmeņa menedžera algai privātajā sektorā". Pēc viņas domam, ministru alga jāpalielina, jo sabiedrība vēlas, lai uz šo amatu tiektos "ne tikai politiskām ambīcijām apkrāvušies indivīdi, bet arī atbilstoši, izglītoti, pietiekamu pieredzi uzkrājuši cilvēki ar spēcīgu viedokli, ar vērā ņemamu karjeru aiz muguras un attiecīgi ar prasībām pēc adekvāta dzīves standarta".
Arī Ilma Čepāne (V) uzsvēra, ka deputāti būs spiesti atgriezties pie šī priekšlikuma, tāpēc to "nevajadzētu izmest miskastē". Savukārt Zanda Kalniņa-Lukaševica (V/RP) aicināja atbalstīt šo priekšlikumu, "lai mēs vismaz nedaudz pietuvotos Lietuvas ministru atalgojumam". Atbalstot šo ierosinājumu, mēs tik un tā būtu "diezgan gaismas gadu attālumā no Igaunijas ministru atalgojuma, bet vismaz mūsu ministri saņemtu nedaudz vairāk nekā Igaunijas degakmens racēji," sacīja politiķe.
Čigāne, komentējot savu ierosinājumu, iepriekš norādīja, ka priekšlikums paaugstināt ministru algas par kopumā 800 eiro pēc nodokļu nomaksas "palielinās iespēju ministru atbildību atbilstoši atalgot un dos cerību, ka, apstiprinot amatā ministrus, mēs apstiprināsim nozares stratēģiskos vadītājus, kas spēs tālredzīgi ieskatīties nākotnē un jau šodien veikt nepieciešamos soļus, jo "pastāvēs, kas pārmainīsies"".
Čigāne piebilda, ka, palielinot ministru algas par 800 eiro pēc nodokļu nomaksas, ministru atalgojums tikai pietuvotos, bet nesasniegtu ministru atalgojuma līmeni Lietuvā un Igaunijā.
Kā skaidroja Čigāne, šogad jūlijā Ministru prezidenta neto alga bija 1945 eiro, ministra - 1757 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 1379 eiro. Palielinot koeficientus, izmantojot kurus tiek noteikta valdības locekļu alga, premjera neto alga pieaugtu līdz 2769 eiro, ministru - līdz 2572 eiro, bet parlamentārā sekretāra - līdz 1634 eiro. Tātad premjera algas neto pieaugums būtu 824 eiro, ministru - 814 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 255 eiro.
Attiecīgi premjera algas bruto pieaugums būtu 1164 eiro, ministru - 1153 eiro, bet parlamentārā sekretāra - 348, liecina Čigānes aprēķini.
Saeimas šodien pieņemtie grozījumi šajā likumā paredz apmēram 30 atvaļinātiem robežsargiem segt veselības aprūpes izdevumus tāpat kā atvaļinātiem karavīriem.
Izmaiņas attieksies uz robežsargiem, kuri atvaļināti 1998.gadā saistībā ar dienestam noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu un līdz 1997.gadam nodienējuši robežsardzē ne mazāk kā četrus gadus.
Paredzēts, ka Aizsardzības ministrijai (AM) viņiem būs jāsedz veselības aprūpes izdevumi tādā pašā kārtībā un apmērā kā karavīriem, kuri atvaļināti no militārā dienesta, sasniedzot militārajam dienestam noteikto maksimālo vecumu.
Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka 1997.gadā robežsardze pārgāja no AM pakļautības Iekšlietu ministrijas (IeM) pakļautībā. Līdz šai pārejai robežsargiem bija tādas pašas sociālās garantijas kā karavīriem. Nonākot IeM pakļautībā, atvaļināto robežsargu sociālās garantijas mainījās.
Šajā laikā daļa robežsargu, kuri tika atvaļināti 1998.gadā, - aptuveni 30 robežsargi - nonāca situācijā, ka faktiski turpināt dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos nevarēja, jo viņiem drīzumā (gada laikā) iestājās dienestam noteiktais maksimālais vecums, tāpēc bija jāturpina dienests robežsardzē.
Atvaļinoties no robežsardzes, pēc pārejas IeM pakļautībā viņi zaudēja tiesības uz apmaksātu veselības aprūpi, kādas būtu ieguvuši, ja turpinātu dienestu AM struktūrā. Tāpēc, lai atjaunotu sociālo taisnīgumu, ir izstrādāti grozījumi Atlīdzības likumā, kas ierobežotam robežsargu skaitam - tiem, kuri tika atvaļināti no robežsardzes 1998.gadā maksimālā vecuma dēļ un kuriem tika piešķirta izdienas pensija, - saglabātu tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi tādā pašā kartībā un apmērā, kā to saņem karavīri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
