Iedzīvotājus Lāčplēša dienā aicina saudzēt atjaunoto Rīgas pils apkārtmūri un svecītes nolikt Daugavmalā  (11)

Ņemot vērā un atbalstot gadu gaitā iesakņojušos tradīciju Lāčplēša dienā Daugavmalā par godu pilsētas aizstāvjiem novietot iedegtas svecītes, VNĪ aicina iedzīvotājus uz sapratni un atsaucību šogad šim nolūkam izvēlēties speciāli norādītās vietas, bet ne Rīgas pils apkārtmūri, saudzējot atjaunoto vēsturisko mūri.

Ir veikta visa pret publisko ārtelpu vērstā Rīgas pils apkārtmūra restaurācija gandrīz 280 metru garumā un ap 950 kvadrātmetru platībā, informē VNĪ. Spraugu starp ķieģeļiem vairs nav, un svecītes starp tiem ievietot nav iespējams. Tās nav ieteicams likt arī uz mūra izvirzītajām daļām (cokola, zobinājuma), jo tā ievērojami tiktu bojāts apkārtmūris, kas savā pašreizējā restaurētajā veidolā ir neatņemama Vecrīgas Daugavas puses ainavas sastāvdaļa.

Pēc SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" arhitekta Artūra Lapiņa izstrādātā projekta konservācijas darbu laikā veikta mūra virskārtas attīrīšana, apstrāde ar biocīdu, zudušo vai bojāto ķieģeļu atjaunošana. Lai novērstu mitruma iekļūšanu mūra iekšienē, veikta arī šuvojuma atjaunošana.

Kamēr laika apstākļi ļauj, Rīgas pils kompleksa apkārtmūra atjaunošanas darbi turpinās Pils laukuma pusē, kur arī tie tuvojas nobeigumam.

Rīgas pils kompleksa apkārtmūris Daugavas un Vanšu tilta pusē izbūvēts kā Pils dārza žogs 19.gadsimta pēdējā ceturksnī. Tā projektu 1874.gadā izstrādājis guberņas arhitekts Jūlijs Hāgens, daļēji pārbūvējot arī bijušā Horna bastiona ārsienu. Apkārtmūris veidots no dzelteniem karbonātmāla ķieģeļiem krusta sējumā, ar šūnakmens cokolu, kaļķu javā.

Priekšlikums svecīšu izvietošanai atstatus no mūra, Rīgas domes ierādītajās vietās, ļautu pilnībā saglabāt svecīšu likšanas tradīciju, vienlaikus nodrošinot kā vēsturiskā mūra aizsardzību, tā arī sveču tauku novākšanu pēc svētkiem, skaidro VNĪ.