Opozīcija pārmet topošajai valdībai konkrēta mērķa un prioritāšu trūkumu  (17)

Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) līdere Inguna Sudraba uzsvēra, ka valdība ir izstrādājusi vāju deklarāciju bez vienošanās par neatliekamajiem darbiem un prioritātēm. Tas ir labo darbu un priekšvēlēšanu solījumu saraksts bez skaidra sadalījuma, ko topošā valdība izdarīs īstermiņā un ilgtermiņā. Visiem viss tiek solīts, bet tas nav samērojami ar iespējām, un par atsevišķiem valdības deklarācijas punktiem var teikt, ka jācer, ka to īstenošanas termiņus sapratīs vismaz ierēdņi, norādīja politiķe.

Sudraba arī minēja, ka deputāte Ilze Viņķele (V) esot paudusi, ka vēl 20 gadus varēsim rakstīt deklarācijā mērķi par nevienlīdzības mazināšanu. Droši vien tāpēc arī šī deklarācija ir tā uzrakstīta, neparedzot ne prioritārus, ne neatliekamus soļus nevienlīdzības mazināšanai jau no nākamā gada, norādīja NSL līdere.

Tāpat Sudraba uzsvēra, ka Ministru kabinets nav izpildījis savus iepriekšējos solījumus - noslēgt Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu un nodrošināt profesionālu un neatkarīgu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu. "Kāpēc līdz šim tas nav izdarīts?" retoriski vaicāja NSL līdere.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norādīja, ka neatbilst patiesībai apgalvojums, ka līdzšinējā valdība būtu apņēmusies pabeigt Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu. Valdības deklarācijā bija solīts nodrošināt cilvēku un materiāltehniskos resursus izmeklēšanas vajadzībām. Tajā pašā laikā publiski izskanējis, ka izmeklēšanu plānots pabeigt šogad, piebilda ministrs.

Parlamentārietis Dainis Liepiņš (LRA) norādīja - ja viņš kaut ko plāno, tad arī ir par šiem plāniem atbildīgs "no savas kabatas". Viņš uzsvēra, ka no valdības deklarācijas izriet, ka šādas atbildības valdībai nav, kā arī nav konkrēta uzdevuma nākamajiem četriem gadiem.

Komentējot Straujumas minēto mērķi par reemigrācijas veicināšanu, Liepiņš uzsvēra, ka viņš nedomā, ka "kāds gribēs braukt uz Latviju, lasot šo deklarāciju". Līdz ar to valdība nav atbildējusi uz jautājumu, kas ir tas mērķis, par ko pārliecināt sevi, radiniekus un draugus, lai dzīvotu Latvijā, uzsvēra politiķis.

Tikmēr deputāte Silvija Šimfa (NSL) debatēs vērsa uzmanību uz to, cik nozīmīgs ir Eiropas Savienības (ES) naudas izlietojums. Galvenā problēma no pašvaldību viedokļa ir tāda, ka ministriju ierēdņi daļēji negrib un nevar strādāt pie tāda būtiska kritērija akcentēšanas kā ES līdzekļu mērķēta izlietošana un nodrošināt, lai attiecīgais finansējums būtu pieejams visiem iedzīvotājiem. Viņa norādīja uz nepieciešamību ieviest terminu "teritoriālās attīstības risks", kas būtu jāizmanto politikas veidošanā.