Valdības deklarācija ir nekonkrēts kompromisa dokuments, uzskata politologs  (10)

Minētais arī runājot par labu pieņēmumiem, ka "jaunās valdības liktenis vērtējams ar zināmu šaubu ēnu", uzskata Skudra.

Politologs uzsvēra, ka lielākā daļa deklarācijā izvēlēto formulējumu ir miglaini un rada papildu jautājumus. Tāpat dokumenta punktos bieži nav minēti konkrēti plānotās rīcības pasākumi, bet gan abstrakti "labie nodomi". "Izvēlēti kompromisa formulējumi, ko partneri kaut kāda iemesla dēļ nav gribējuši vai spējuši formulēt konkrēti," pauda profesors.

Tāpat viņš uzsvēra, ka deklarācijā iekļautas visas priekšvēlēšanu laikā aktīvi apspriestās tēmas.

Politologs atzinīgi novērtēja atsauces plānošanas dokumentiem, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") un Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam ("NAP 2020").

Savukārt pie tēmām, kuras politologs nemanīja deklarācijā, bet kam tur, viņaprāt, būtu bijis jābūt, pieder imigrācijas politika Eiropas Savienībā (ES), Latvijas dalība eirozonā, kā arī vairāk jautājumu par Latvijas prezidentūru ES, saistībā ar kuru esot minēta tikai viena tēze.

Vērtējot dokumenta saturu, Skudra pauda neizpratni, ka deklarācijā nav atsauces uz iepriekšējās valdības sākto darbu turpināšanu - tas minēts dokumenta ievadā vienā frāzē, kas ir ļoti vispārējs apgalvojums un tālāk nav konkretizēts.

Komentējot deklarācijas pirmo daļu "Tautsaimniecības izaugsme", Skudra uzsvēra 9.punktu, kur minēts mērķis "panākt banku kredītlīdzekļiem alternatīva finansējuma veidošanos un attīstību, izmantojot finanšu instrumentus kooperatīvajā sektorā". Viņš skaidroja, ka, pirmkārt, izvēlētais formulējums "alternatīvs finansējums" rada jautājums un, otrkārt, neesot skaidrs, kādēļ valdībai tas šķiet tik būtiski tautsaimniecības izaugsmē, jo Latvijā banku sektors esot relatīvi attīstīts. "Vai no tā jāsaprot, ka bankas nepilda savu funkciju?" jautāja politologs.

Tāpat Skudra izcēla 26.punktu "Nodrošināsim stratēģisko uzņēmumu saglabāšanu valsts īpašumā". Viņš atkal uzsvēra konkrētības trūkumu, pirmkārt tādēļ, ka nav precizēti uzņēmumi un otrkārt - mērķis. Politologam nebija skaidrs, vai šī punkta vēstījums būtu, ka valstij minētie uzņēmumi būtu jādotē un jāatbalsta no valsts budžeta līdzekļiem, nodrošinot to rentablu darbību. Tāpat no punkta nav skaidra šo "stratēģisko uzņēmumu" vietas nozīmība valsts ekonomikā.

Politologs komentēja arī 53.punktu tautsaimniecības sadaļā - "Samazināsim elektroenerģijas cenu negatīvo ietekmi uz energointensīvu eksporta uzņēmumu konkurētspēju" - uzsverot, kas nav skaidrs, kas tieši domāts ar "negatīvo ietekmi" un kā plānota samazināšana.

Savukārt, runājot par 59.punktu "Izvērtēsim Latvijas dalību Visaginas atomelektrostacijas projektā", Skudra skaidroja, ka Visaginas projekts tiek apspriests jau gadiem un tur vairs nekas neesot apspriežams. "Ja vēstījums ir, ka Latvija piedalīsies ar līdzfinansējumu, tā arī vajadzēja pierakstīt," sacīja politologs.

Runājot par 2.daļu "Ģimenes un indivīda dzīves kvalitāte Latvijā", Skudra atzinīgi novērtēja izvēli atsevišķi izdalīt nodaļu "Sociālās un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, veselība", tomēr, viņaprāt, punktos pamatā atkal minētas vispārīgas frāzes. Politologs komentēja 89.punktu "2015.gadā palielināsim minimālo algu par 40 eiro, nākamajos gados to turpinot paaugstināt, lai pakāpeniski sasniegtu pusi no vidējā atalgojuma tautsaimniecībā", sakot, ka šeit ir vismaz kaut kāda konkrētība, lai arī nav minēts, piemēram, temps, kādā algu plāno paaugstināt.

Savukārt, komentējot 3.daļas "Valsts drošība" 144.punktu "Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu izstrādes procesā nodrošināsim nacionālo interešu aizsardzību un Latvijas kā nacionālas valsts pamatvērtību respektēšanu", Skudra uzsvēra, ka punkts apgalvo, ka ES normatīvie akti ir pretrunā ar Latvijas nacionālajām interesēm, tāpēc ir vajadzība tās aizsargāt. Tādā gadījumā nav arī precizēts, kuras tieši intereses ir apdraudētas.

Politologs arī piebilda, ka 144.punktā īpaši jūtama Zaļo un zemnieku savienības un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvju "klātbūtne". Tāpat arī citos punktos esot jūtams, kura politiskā spēka pārstāvis to ir izstrādājis.

Politologs arī uzsvēra, ka dokumentā ikviens - kā bezdarbnieks, students, tā arī privātuzņēmējs vai, piemēram, "Latvenergo" vadītājs - katrs atradīs "kaut ko par savām interesēm".

"Brīnišķīgs virsmērķis. Dokuments liek domāt, ka dzīvojam pasaulē, kur viss sasniedzams - bez konfliktiem. Paradīzes formulējumi, bez tiem deklarācijās neiztiek," sava komentāra noslēgumā sacīja Skudra.

Deklarācijas teksts ir uzrakstīts uz 18 lapaspusēm, kas iedalīts trīs daļās ar 183 punktiem.