Mikiško: valdības deklarācijā minētais nesakrīt ar LIZDA un partiju vienošanos  (13)

Mikiško uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka arodbiedrība un partijas bija vienojušās par pedagogu darba samaksas celšanas grafiku, deklarācijā šāds punkts nav iestrādāts.

Salīdzinot ar iepriekšējām valdības deklarācijām, Mikiško zināja teikt, ka vairāki punkti, kas iekļauti arī jaunajā deklarācijā, ir nokopēti no iepriekšējās. Tā, piemēram, noticis ar karjeras stratēģijām, kā arī virzību uz eksaktajām zinātnēm. Tāpat jaunā valdība atstājusi punktu par augstākās izglītības finansēšanas modeli.

Kā jaunumu Mikiško minēja pievēršanos pedagogu izglītības un sagatavošanas kvalitātei.

Mikiško nav skaidrs, vai valdības deklarācijas virsmērķi, kas paredz nodrošināt iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti, iekļauj arī izglītību. No tā esot atkarīgs vairāku deklarācijā iekļauto punktu traktējums.

LIZDA priekšsēdētāja, tāpat kā vairāki citu nozaru pārstāvji, atzina, ka mērķu un uzdevumu formulējumi ir "izplūduši un nekonkrēti" - neesot skaidrs ne kā, ne arī kad mērķus paredzēts sasniegt.

Arī jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas termiņš nav norādīts, bažījās Mikiško.

Šajā deklarācijā jaunā valdība pievērsusi lielāku uzmanību augstākajai izglītībai un zinātnei, atstājot neskaidru jautājumu par lauku skolām, skaidroja arodbiedrības vadītāja.

Kopumā jaunā valdības deklarācija un tajā iekļautie uzdevumi reālajā dzīvē uzticību neievieš, secināja Mikiško.

Jau ziņots, ka turpmākajos gados tiks īstenoti pasākumi pārejai uz obligātu vidējo - vispārējo vai profesionālo - izglītību, liecina topošās valdības deklarācija.

Valdība vidējās izglītības apguvi vēlas koncentrēt skolās ar attīstītu pedagoģisko un materiāltehnisko bāzi. Savukārt pirmo sešu klašu skolēniem tiks nodrošināta iespēja mācīties pēc iespējas tuvāk mājām, saglabājot Latvijas lauku skolas kā nozīmīgus vietējo kopienu centrus.

Ar laiku skolēniem tiks ieviestas veselīgas bezmaksas brīvpusdienas, sola topošais Ministru kabinets.

Valdība arī mēģinās veidot sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki, šim nolūkam reorganizējot jauno pedagogu sagatavošanas programmas, kā arī izveidojot motivācijas sistēmu.

Īpaša uzmanība tiks veltīta eksaktajiem mācību priekšmetiem, kā arī izstrādāts plāns jauniešu mudināšanai mācīties inženierzinātnes, dabaszinātnes un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Tiks turpināta arī profesionālās izglītības pievilcības celšana, modernizējot mācību vidi, kā arī mācības arvien vairāk tuvinot industrijas vajadzībām. Šim mērķim tiks veidots atbalsta mehānisms uzņēmējiem un skolēniem prakses vietu izveidošanā un darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā.

Plānots ieviest arī jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kura pamatā būtu studiju un pētniecības kvalitātes novērtējums. Paredzēts arī stiprināt reģionālās augstskolas, kā arī izveidot Nacionālās augstākās izglītības akreditācijas aģentūru. Tāpat, lai pakāpeniski sasniegtu normatīvajos aktos noteikto finansējuma apmēru, plānots veidot augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas plānu.

Jaunā valdība meklēs iespējas atbalstīt arī zinātnes izcilību, piedāvājot īpašas atbalsta programmas labākajām zinātnes institūcijām un nacionālajai tautsaimniecībai stratēģiski svarīgajām nozarēm. Plānots arī atvieglot patentu pieteikumu reģistrācijas procedūru.

Jaunā valdība spriedīs arī par iespējām piešķirt papildu finansējumu sporta nozarei, tostarp kāpinot arī sporta treneru algas. Tiks turpināts darbs pie sporta veidu reģionālo centru (sporta internātu) sistēmas izveides.

Par vienu no uzdevumiem izvirzīta arī iekļaujošās izglītības principa īstenošana, to nodrošinot gan bērnudārzos, gan skolās, tādējādi mēģinot integrēt jauniešus ar īpašām vajadzībām un jauniešus ar augstu sociālo risku.