Aleksandrs Dugins, filozofs, vēsturnieks un politologs, no kura ģeopolitikas grāmatām apmāca studentus un pat Krievijas armijas topošos virsniekus. Lai arī pats to noliedz, tiek uzskatīts par galveno šī brīža Kremļa ideologu, kura idejās ieklausās Krievijas prezidents Vladimirs Putins, par spīti tam, Dugins un viņa sabiedrotais, vēsturnieks Nikolajs Starikovs nav Latvijas tā saucamajā "melnajā sarakstā", vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Krievu pasaules izveide, par pamatu ņemot bijušās Padomju Savienības teritorijas, ir Dugina vēl pirms 15 gadiem radīta ideja. Tāpat kā Putins arī Dugins norāda, ka PSRS sabrukums ir lielākā jauno laiku vēstures traģēdija.
Filozofs, žurnāla "Rīgas Laiks" redaktors Ilmārs Šlāpins raidījumā norādīja, ka "Kremļa oficiālajā diskursā, Ārlietu ministrijas retorikā un arī paša Putina teiktajā aizvien biežāk parādās atblāzmas no šiem te uzskatiem, ko paudis Aleksandrs Dugins". Šlāpins uzsver, ka tas ir izplatīts paņēmiens, kad "marginālākiem personāžiem ļauj izteikt to vai citu ideju, tad paskatās kā uz to reaģē sabiedrība un tad šī ideja tiek aprobēta un pielietota pēc dažiem gadiem arī tādā oficiālākā līmenī".
Dugina politiskā karjera sākās pagrīdē deviņdesmito gadu sākumā. Kopā ar Eduardu Ļemonovu viņš dibināja Nacionālboļševiku kustību. 1998. gadā viņš sāka konsultēt komunistu Genādiju Seļezņovu un lasīt ģeopolitikas lekcijas Krievijas armijas ģeneralštābā. 2000. gadā pie varas nāca Putins un varai pamazām pietuvinājās arī Dugins.
Dugina idejas par varenas Eirāzijas Savienības izveidi guva dzirdīgas ausis Krievijas līderos. Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Rinalds Gulbis uzsvēra, ka Kremlis ir pārņēmis Dugina ideju par Eirāzijas Savienību. Idejas pamatā ir postpadomju telpas apvienošana, kā arī vēlme veidot radikālus un nacionālus spēkus, kas neatbalsta liberālas idejas. "Daļā arī Latvijas sabiedrības šādas idejas var gūt atsaucību," norādīja pētnieks.
Dugins regulāri uzstājoties Kremlim draudzīgās televīzijās veidojis augsni karam Ukrainā. Krimas iekarošana, pēc Dugina domām, ir pagrieziena punkts vēsturē, kad novājinātā Krievija pasaulei parāda, ka ir lielvara, kas spēj iekarot citas valstis. "Tagad notiek krievu atdzimšana. Krievu pavasaris. Mēs sākam izjust lepnumu par savu valsti. Krievi atzīst, ka viņi pasaulē ir ne tikai pasīvi objekti, bet vēstures subjekti," teica Dugins Krievijas televīzijā šī gada aprīlī.
Dugins pēdējo gadu laikā Latvijā nav bijis. Bet pirms diviem gadiem prezentēt savu vienpadsmito vēstures grāmatu, kurā slavina Staļinu, ieradās Dugina tuvs sabiedrotais vēsturnieks Nikolajs Starikovs. Uz Latviju viņu aicināja organizācija "Format A3". Diskusijā vēsturnieks norādīja: "Nemālēsim ar melno krāsu vienu un neidealizēsim citu, jo latviešu skaits, iestājoties Padomju Savienībā, palielinājās. Kad Latvija kļuva brīva, nez kādēļ 500, 600 tūkstoši latvieši nolēma to pamest. [..] Ja izveidota valsts, kurā ir daudz brīvību, bet dzīvot tajā neviens nevēlas, tad "nafig" tāda ir vajadzīga!"
Nav ziņu, kas apstiprinātu, ka Starikovs un Dugins būtu iekļauti Šengenas "melnajā sarakstā", kas liegtu viņiem iebraukšanu Eiropā.
Vēl maijā viņi abi brīvi ieradās Somijā uz antifašitu līdera Johana Bekmena organizētu sanāksmi.
Latvijas amatpersonas neatklāj, vai Kremļa ideologiem ir liegta iebraukšana Latvijā. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) raidījumam norādīja, ka nezina, vai Dugins ir "melnajā sarakstā", taču uzsvēra, ka viņam tur noteikti ir jābūt. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norādīja, ka šāda persona būtu jāiekļauj "melnajā sarakstā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
