Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība „Mozaīka” atklātā vēstulē vērsusies pie tieslietu ministra Dzintara Rasnača (NA), iebilstot pret viņa izteikumiem, ka nepastāv tiesiskas problēmas tajā, lai viendzimuma pāri sakārtotu savas mantiskās attiecības. Vēstulē „Mozaīka” norāda uz konkrētiem problēmu lokiem, kas gan skar attiecību mantisko pusi, gan norāda uz pastāvošo nevienlīdzību un viendzimuma pāru diskrimināciju.
Vēstulē, ko parakstījusi „Moazīkas" valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina, norādīts, ka Rasnačs 10 novembrī, raidījumā „Rīta Panorāma", atbildot uz jautājumu par viendzimuma pāru iespējām sakārtot mantiskās tiesības, apgalvojis, ka problēmas nepastāv un visu iespējams sakārtot ar līgumu palīdzību. Rasnačs teicis: „Nav nekādu problēmu. Šīs problēmas pārspīlē cilvēki, kuri nezina, ka šādas iespējas ir."
„Mozaīka" norāda, ka vēlas vērst ministra uzmanību uz problēmām, ar ko sastopas viendzimuma pāri un ko nekādā veidā nav iespējams novērst. „Mēs arī uzskatām, ka Jums kā Latvijas Republikas tieslietu ministram ir jābūt labi informētam par normatīvajiem aktiem, kas daļai Latvijas sabiedrības ierobežo tiesības sakārtot savas mantiskās un cita veida juridiskās attiecības. Jā, ir vairākas problēmas, kuras viendzimuma pāri var atrisināt ar pilnvaru un līgumu palīdzību. Taču ir vairāk tādu, kuras iespējams risināt tikai daļēji vai nav iespējams risināt vispār," teikts vēstulē.
Attiecībā uz mantojuma tiesībām „Mozaīka" norāda, ka tas ir mīts, ka mantojuma tiesības iespējams sakārtot ar mantojuma līguma vai testamenta palīdzību. Piemēram, ja tiek noslēgts mantojuma līgums vai atstāts testaments, neatraidāmajiem mantiniekiem tos ir iespējams apstrīdēt un pretendēt uz neatņemamo mantojuma daļu. Neatņemamā mantojuma daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, ko mantinieks mantotu pēc likuma. Tātad viena dzimuma partneris var nesaņemt visu īpašumu, neskatoties uz to, kas rakstīts testamentā vai mantojuma līgumā. Tāpat partnerim nav tiesību apstrīdēt testamentu vai mantojuma līgumu, ja viņš tajā nav iekļauts.
Tā pat kārtojot īpašumu lietas, ir jāmaksā valsts nodevas, kuru apmērs nekādi nav uzskatāms par nenozīmīgu. Personai, kura likuma izpratnē nav uzskatāma par ģimenes locekli (viendzimuma partneri bez partnerattiecību regulējuma par tādu uzskatīt nevar), šīs nodevas ir augstākas nekā personai, kura likuma izpratnē ir par tādu uzskatāma. Tā kā viendzimuma pāriem netiek nodrošināta iespēja noslēgt partnerattiecības, rodas ievērojami lielākas izmaksas par darbībām, kas saistītas ar nekustamo īpašumu.
Viendzimuma partneriem nav tiesību saņemt dāvanas no otra partnera, nemaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja dāvanas vērtība pārsniedz noteiktu summu, vai dāvana nav paredzēta izglītības iegūšanai vai medicīnisku pakalpojumu apmaksāšanai. Tātad jebkurš dāvinājums no viena partnera otram, kas precētiem pāriem netiek aplikts ar nodokli, viendzimuma pāriem partnerattiecību regulējuma neesamības dēļ izmaksā 24% no darījuma summas, norāda „Moazīka".
Tāpat viendzimuma partnerim nepienākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, ja dzīvesbiedrs nestrādā.
Savukārt ar pilnvarām un līgumiem neko nevar mainīt procesuālajās tiesībās. Piemēram, administratīvajā procesā un civilprocesā viendzimuma partnerim nav tiesību atteikties liecināt pret dzīvesbiedru. Savukārt, kriminālprocesā tikai radinieks var tikt atzīts par cietušo, ja sākotnējais cietušais ir miris. Tātad bez partnerattiecību regulējuma partnera nāves gadījumā viendzimuma partneris nevar tikt atzīts par cietušo.
„Mozaīka" atzīmē, ka viendzimuma partnerim nereģistrētās attiecībās nav tiesību uz pabalstiem dzīvesbiedra nāves gadījumā. Pretēja dzimuma pāriem, kuriem ir bijusi iespēja reģistrēt attiecības, šādas tiesības tiek nodrošinātas.
Arī Latvijas Republikā uzturēšanās atļauju saistībā ar ģimenes apvienošanu var saņemt tikai Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka laulātais. Tātad viena dzimuma partnerim, ja viņš ir ārzemnieks, bez partnerattiecību regulējuma vispār nav iespējas iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Pārim nav iespēju būt kopā, izņemot, situāciju, ja pāris pamet Latviju.
Vēstulē norādīts, ka viendzimuma partnerim nav tiesību savā īrētajā dzīvojamajā telpā iemitināt dzīvesbiedru bez izīrētāja piekrišanas. Ja viens partneris īrē dzīvojamo telpu, bet izīrētājs nedod piekrišanu otra partnera iemitināšanai konkrētajā dzīvojamajā telpā, otram partnerim nav tiesiska pamata ne apmesties šajā dzīvojamajā telpā, ne deklarēt tajā savu dzīvesvietu. Vienīgais veids, kā risināt šo netaisnību, ir partnerattiecību reģistrācija, jo tad izīrētāja piekrišana nebūtu nepieciešama, un pāris varētu apmesties vienā dzīvesvietā.
„Viendzimuma pāriem bija, ir un būs bērni. Viendzimuma partnerim nav iespējas adoptēt otra partnera bioloģisko/-os bērnu/-us, un tādējādi pilnvērtīgi pildīt vecāka pienākumus un izmantot vecāka tiesības. Tādējādi netiek ņemts vērā fakts, ka bērnu (vai bērnus) audzina abi partneri. Netiek ievērotas bērna labākās intereses - nav tiesiskas saiknes ar nebioloģisko vecāku, bērns nevar mantot no nebioloģiskā vecāka, kā arī nebioloģiskajam vecākam nav nekādu tiesību gadījumā, ja bioloģiskais vecāks ir gājis bojā vai ir saslimis," norāda „Mozaīka".
Tāpat šajā situācijā ir ierobežotas iespējas ceļot, ir virkne ierobežojumu gadījumos, ja, pārim ar bērniem atrodoties ārzemēs, notiek kāda neparedzēta situācija. Piemēram, nebioloģiskais vecāks viens pats nevar ar bērnu atgriezties dzimtenē.
„Papildus šiem klaji diskriminējošajiem faktoriem netiek izrādīta elementāra cieņa pret visiem savas valsts pilsoņiem. Piekritīsiet, ka reti kurš pretēju dzimumu pāris dodas reģistrēt savu laulību tikai, lai nodrošinātu partnerim mantošanas vai citas tiesības. Cilvēki pieņem lēmumu reģistrēt savas attiecības, jo viņi viens otram vēlas teikt „Jā" ģimenes, draugu un arī valsts priekšā. Cilvēki veido ģimeni, jo vēlas būt kopā, dalīt priekus un bēdas, gādāt un rūpēties vienam par otru. Šo attiecību reģistrācija ir veids, kā paziņot valstij un sabiedrībai par savu vēlmi pavadīt dzīvi kopā un publiski apliecināt abpusēju mīlestību," norādīts Rasnačam adresētajā atklātajā vēstulē.
„Mozaīka" atzīmē, ka tiesiskā aizsardzība ir būtisks papildinājums, taču „nebūt neaizstāj attiecību reģistrācijas emocionālo pusi, kas nav mazāk svarīga, un viendzimuma pāriem šobrīd ir liegta. Tāpēc atgādinām, ka Jūs esat Tieslietu ministrs ne tikai tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru savienības personīgi atbalstāt, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem".
„Aicinām Jūs pārstāt ignorēt procentuāli ne tik iespaidīgas, bet tomēr skaitliski ļoti nozīmīgas Latvijas sabiedrības daļas intereses. Cieņa un atzīšana no valsts puses nepieciešama visiem. Arī valstij ir vajadzīgs katrs mūsu līdzcilvēks," savu vēstuli noslēdz „Mozaīka".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
