Reaģējot uz valdības lēmumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasīto 36 miljonu vietā jaunam pedagogu darba samaksas modelim atvēlēt vien trīs miljonus, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) reģionos sākusi konsultācijas par iespējamo streiku un tā norises laikiem, portālu "Delfi" informēja LIZDA priekšsēdētājas vietnieks Jānis Krastiņš.
Valdība ārkārtas sēdē lēmusi, ka jauniem izdevumiem nākamā gada valsts budžetā varētu būt pieejami vairāk nekā 118 miljoni eiro. Izglītības nozarei atvēlēts papildus finansējums četri miljoni eiro augstākajai izglītībai un zinātniskajai darbībai, divi ar pus miljoni eiro profesionālajai izglītībai, bet plānotajām vērienīgajām reformām pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēmā – vien 12.daļa, proti, trīs miljoni, no IZM prasītā.
"Skaidri zināms, ka jaunā darba samaksas modeļa ieviešana ar šābrīža līdzekļiem ir neiespējama. Tas tikai pasliktinātu pedagogu jau tā neapmierinošo finansiālo situāciju, sevišķi mazajās skolās," norāda Krastiņš.
Pēc viņa aplēsēm, pakāpeniskai jaunā atalgojuma modeļa iedzīvināšanai 2015.gadā no valsts budžeta nepieciešami vismaz 20 miljoni eiro.
LIZDA pētījums atklāj, ka pašreizējais finansējums nenodrošina skolēniem vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, jo daudzviet skolās trūkst līdzekļu, lai apmaksātu, piemēram, individuālās konsultācijas, rakstu darbu labošanu un citus pienākumus. Šobrīd valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā. Par padarīto valsts paliek parādā vidēji 341,28 eiro.
Krastiņš atgādina, ka pirms 12. Saeimas vēlēšanām arodbiedrība noslēdza vienošanos ar astoņām lielākajām partijām, "Vienotība", "Zaļo un zemnieku savienība", "Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Saskaņa", "Latvijas Reģionu Apvienība", "No sirds Latvijai. Vienošanās paredzēja adekvātu ikgadēju finansējuma pieaugumu no valsts budžeta, tostarp jauna pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanai.
Arodbiedrības pēdējā lielākā protesta akcija notika 12.maijā. Piedalījās vairāk nekā septiņi tūkstoši izglītības un zinātnes darbinieku no visas Latvijas, pieprasot valsts augstākajām amatpersonām nozarei nodrošināt valsts finansējuma pieaugumu 10% apmērā cienīgai darba samaksai.
Vēl maijā LIZDA prasībām pēc atalgojuma paaugstinājuma pedagogiem atbalstu apliecināja arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, Latvijas Pedagogu dome un 71% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Savukārt uz jautājumu vai pedagogiem vajadzētu streikot, lielākā daļa jeb 61% no teju 3 tūkstošiem respondentu atzina, ka jā, jo darba samaksa pedagogiem nav adekvāta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
