Ločmele-Luņova gatava vadīt Zolitūdes traģēdijas parlamentāro izmeklēšanu  (46)

Politiķe uzsvēra, ka vēl nav zināms, kurš vadīs izmeklēšanas komisiju, un par to būs jāvienojas komisijas locekļiem. Politiķe labprāt būtu gatava uzņemties vadību šajā jautājumā jebkurā veidā, jo nepieciešamā rīcība Zolitūdes traģēdijas lietā būšot Ločmeles-Luņovas darba prioritāte.

Deputāte komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatam varētu atbalstīt parlamentārieša Artura Kaimiņa (LRA) kandidatūru, ja tāda tiktu virzīta, ņemot vērā, ka viņš Saeimā ievēlēts arī saistībā ar savu nostāju Zolitūdes traģēdijas lietā. Tāpat viņa neizslēdz iespēju atbalstīt, ka šo amatu ieņem deputāts Mārtiņš Šics (LRA).

Arī kuluāros neoficiāli izskanējis pieļāvums, ka Ločmele-Luņova varētu vadīt komisiju un Kaimiņš varētu ieņemt priekšsēdētājas biedra posteni.

Ja deputāte ieņemtu vadītājas posteni, tad viņa plāno vai nu atteikties no komisijas priekšsēdētājam pienākošās papildu darba samaksas, vai arī attiecīgo naudas summu ziedot. Ločmele-Luņova piebilda, ka šodien Saeimas debatēs izskanējusī informācija, ka komisijas priekšsēdētājam pienāksies papildu darba samaksa, viņai esot bijis pārsteigums.

Ločmele-Luņova ir arī biedrības "Zolitūde 21.11" pārstāve.

Ceturtdien, 13.novembrī, notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde, kurā tiks lemts par parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļu kandidātu skaitu un šo kandidātu izvirzīšanas termiņiem, norādīts parlamenta mājaslapā. Komisijas locekļu kandidāti būs jāizvirza Saeimas frakcijām.

Kā ziņots, Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevumi pagaidām ir visai neskaidri, lai arī parlamenta ārkārtas sēdē debatēs par komisijas izveidošanu deputāti centās iezīmēt komisijas darba lauku.

Kaimiņš izteicās, ka komisijas izveide norādīšot uz deputātu pazemību, pašcieņu un godu. Viņaprāt, deputāti ar savu rīcību un balsojumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu pazemīgi atdos godu traģēdijas upuriem, kuri gājuši bojā Latvijas nesakārtotās likumdošanas dēļ. Katrs varēja atrasties "Maxima" lielveikalā Zolitūdē, kad notika nelaime, sacīja aktieris.

Deputāts norādīja: "Ja birokrātija ir tik postoša un smagnēja, tad tā ir jāvienkāršo. Ja normatīvie akti aizsargā negodīgu būvnieku peļņu, tad tie ir jāmaina. Ja sistēmā darbojas pašlabuma meklētāji un krāpnieki, tad tie ir jāatmasko. Šādus datus mums var sniegt tikai publiski veiktas parlamentārās komisijas kompetenti secinājumi".

Ločmele-Luņova atzīmēja, ka drīz apritēs gadskārta kopš traģēdijas un cilvēki nesīs un aizdedzinās svecītes Zolitūdē, atceroties notikušo traģēdiju. Lai gan Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc notikušā esot norādījis, ka būtu ļoti vēlams, lai atbildīgās personas, kuras ir parakstījušas, nokļūtu izmeklēšanas izolatorā, pašlaik neviens izmeklēšanas izolatorā nesēž, uzsvēra deputāte.

Politiķe norādīja, ka pat jaunais Būvniecības likums un jaunie Būvniecības noteikumi joprojām nesniedz skaidru, nepārprotamu norādi uz to, ka lielveikals nedrīkst strādāt, ja uz tā jumta notiek būvdarbi. Kā arī nav skaidrs, vai lielu publisko objektu celtniecības kvalitātes nodrošināšanas noteikumi būs pietiekami, ja būvuzraugs apmeklēs objektu no divām līdz četrām reizēm visā celtniecības periodā, norādīja deputāte.

Viņa izteicās, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs neprasīs nekādus papildu līdzekļus no valsts budžeta. Ločmelei-Luņovai oponēja deputāts Kārlis Seržants (ZZS), kurš norādīja, ka komisijas veidošana nav bezmaksas pasākums. Komisijā būs trīs amatpersonas, vismaz viens konsultants un pie liela darba apjoma - divi konsultanti. Līdz ar to komisijas darbs, pēc Seržanta aprēķiniem, maksās virs 2000 eiro mēnesī. Tāpēc ir svarīgi, lai komisijas darbam arī būtu kaut kāds rezultāts, uzsvēra politiķis.

Šodien Saeima nolēma izveidot Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju.