Latvijas Republikas valdības augstāko apbalvojumu - Ministru kabineta balvu - 2014.gadā pasniedza Akadēmiskā rakstu krājuma "Latvieši un Latvija" redakcijas kolēģijai: Ilgai Jansonei, Tālavam Jundzim, Viktoram Hausmanim, Maijai Kūlei, Andrejam Vaskam un Guntim Zemītim par būtisku devumu starpnozaru disciplīnas letonikas izveidē un četru sējumu akadēmiskā rakstu krājuma "Latvieši un Latvija" sastādīšanu
Par izcilu ieguldījumu Latvijas profesionālās mūzikas nozarē un sasniegumiem starptautiskā kontekstā balvu saņēma arī Latvijas Radio koris un Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga".
Balva pasniegta arī horeogrāfei, tautas deju ansambļa "Zelta Sietiņš" vadītājai, dejas mākslas pedagoģei, kino jomas darbiniecei Baibai Rasmai Šteinai par izcilu ieguldījumu dejas mākslā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā, par profesionālo darbību kino nozarē. Režisorei, producentei Dzintrai Gekai-Vaskai par ilggadēju ieguldījumu uz Sibīriju no 1941. līdz 1949.gadam izsūtīto Latvijas iedzīvotāju likteņstāstu pētīšanā un atspoguļošanā Latvijā un aiz tās robežām, kā arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietniekam, pulkvedim Aleksandram Bukēvičam par priekšzīmīgu un profesionālu darbu, nozīmīgu ieguldījumu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā.
Ministru kabineta balvas vēsturiskā priekštece ir Tēvzemes balva, ko pirmās Latvijas brīvvalsts laikā 1937.gadā dibināja prezidents Kārlis Ulmanis. Augstais apbalvojums prestiža dēļ būtu dēvējams par Latvijas "Nobela prēmiju" - to dibināja, lai ar sevišķu atzinību novērtētu visizcilākos Latvijas gara un saimnieciskos darbiniekus. Pirmo reizi Tēvzemes balvu pasniedza 1937.gada 15.maijā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Pēdējo reizi – 1940.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!