Trešdien, 12.novembrī, Rīgas apgabaltiesā "paviesojies" Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Ticis aizzīmogots civillietu tiesu tiesneses Ivetas Bērziņas kabinets, apliecināja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka kratīšana notikusi vairākos Rīgas apgabaltiesas kabinetos, bet aizturēta ir tikai Bērziņa. Pēc portāla "Delfi" rīcībā esošās informācijas, kratīšana notikusi tikai tiesneses Bērziņas kabinetā.
KNAB trešdien Rīgas apgabaltiesā veicis procesuālas darbības, portālam „Delfi" apstiprināja tiesā. Pats KNAB gan nekādu informāciju par šīm procesuālajām darbībām nesniegs, portālam „Delfi" sacīja KNAB pārstāve Laura Dūša.
Savukārt Vilsonei nebija informācijas, vai tiesnese Bērziņa ir aizturēta.
Likumā par tiesu varu teikts, ka krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās tiesas (AT) tiesnesis. Ja tiesnesis notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais AT tiesnesis un ģenerālprokurors.
Prokuratūras preses pārstāve Aiga Eiduka apliecināja, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir sācis kriminālprocesu pret kādu tiesnesi. Prokuratūra neatklāj tiesneša vārdu un par kādiem Krimināllikuma pantiem lieta sākta. Jautājumus par izmeklēšanu var komentēt tikai procesa virzītājs - KNAB.
Tiesnese Iveta Bērziņa iepriekš strādājusi Jūrmalas tiesā. 2008.gadā viņa atzīta par piemērotu pretendenti vakantajam tiesneses amatam Rīgas apgabaltiesā, liecina aģentūras LETA arhīva dati.
2013.gadā viņa skatījusi Valsts nekustamo īpašumu aģentūras bijušā ģenerāldirektora Jāņa Mottes prasību pret Tieslietu ministriju par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Viņas lietvedībā arī bijusi prasība, kas celta pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem Viktoru Krasovicki un Georgiju Krasovicki, kurā banka lūgusi atzīt par spēkā neesošu viņu noslēgto dāvinājuma līgumu.
Bērziņa savulaik strādājusi arī Jūrmalas tiesā un tur skatījusi krimināllietu, kurā par bezdarbību bija apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis.
Tāpat viņa bijusi apelācijas tiesas tiesnešu kolēģijas priekšsēdētāja, kad skatīts strīds par autortiesībām uz pazīstamo dziesmu "Mana vienīgā ziņģe".
Tāpat viņas tiesvedībā tika nodota Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcas (LELB) prasības lieta pret Rīgas domi un Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas Dzemdību nams", kurā tika lūgts atjaunot baznīcas tiesības uz dzemdību nama ēku Rīgā, Miera ielā 45.
Jau ziņots, ka nesen parādījās informācija par citas tiesneses iespējamām nelikumībām. Uz aizdomu pamata par iespējamu dokumentu viltošanu un krāpšanu no amata tika atstādināta Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese Tatjana Bormane, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Kā liecināja "Panorāmas" rīcībā esošā informācija, lietā varētu būt iesaistītas vēl divas bijušās tiesu sistēmas darbinieces, savukārt dokumentu viltošana, iespējams, saistīta ar fiktīvām darba nespējas lapām.
Kā iepriekš norādīja tiesas priekšsēdētāja Svetlana Beļajeva, Bormane ir atstādināta no amata pienākumu pildīšanas, pamatojoties uz likumu "Par tiesu varu", saistībā ar 29.septembrī ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ierosināto kriminālprocesu, pamatojoties uz Krimināllikuma pantiem, kuros ir paredzēta atbildība par krāpšanu un dokumentu viltošanu.
Šo lietu izmeklē KNAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!