Bērziņa pērn papildus tiesneša algai saņēmusi vairāk nekā 27 000 eiro  (13)

Savukārt par tiesneša pienākumu veikšanu Bērziņa pagājušajā gadā nopelnīja 21 880,54 latus (31 133,2 eiro).

Lielāko daļu papildu ienākumu tiesnese saņēmusi no nomas un īres maksājumiem. Deklarācijā norādīts, ka nomas maksājumus veicis juvelierizstrādājumu tirgotājs "Bonton", viņa guvusi ienākumus no apavu tirgotāja "Vigo&Co A", kā arī no privātpersonām.

Tiesnesei pieder arī divi motocikli un divas automašīnas.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone apliecināja, ka ir veiktas procesuālas darbības un aizzīmogots tiesneses Bērziņas kabinets.

Viņai gan nebija informācijas, vai tiesnese ir aizturēta. Tiesas preses pārstāve Inta Šaboha apstiprināja, ka procesuālas darbības veicis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka kratīšana notikusi vairākos Rīgas apgabaltiesas kabinetos, bet aizturēta ir tikai Bērziņa.

Bērziņa ir Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese.

Likumā par tiesu varu teikts, ka krimināllietu pret tiesnesi var ierosināt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar apcietināt un saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Lēmumu par tiesneša apcietināšanu, piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai pieņem tam īpaši pilnvarots Augstākās tiesas (AT) tiesnesis. Ja tiesnesis notverts smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, lēmums par piespiedu atvešanu, aizturēšanu vai pakļaušanu kratīšanai nav nepieciešams, bet 24 stundu laikā par to ir jāinformē īpaši pilnvarotais AT tiesnesis un ģenerālprokurors.

Prokuratūras preses pārstāve Aiga Eiduka apliecināja, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir sācis kriminālprocesu pret kādu tiesnesi. Prokuratūra neatklāj tiesneša vārdu un par kādiem Krimināllikuma pantiem lieta sākta. Jautājumus par izmeklēšanu var komentēt tikai procesa virzītājs - KNAB.

KNAB preses pārstāve Laura Dūša teica, ka KNAB šobrīd nesniegs nekādu oficiālu informāciju par jebkādām KNAB kompetencē esošajām procesuālajām darbībām.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2013.gadā tiesnese skatījusi Valsts nekustamā īpašuma aģentūras bijušā ģenerāldirektora Jāņa Mottes prasību pret Tieslietu ministriju par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu. Viņas lietvedībā arī bijusi prasība, kas celta pret bijušajiem "Parex bankas" īpašniekiem Viktoru Krasovicki un Georgiju Krasovicki, kurā banka lūgusi atzīt par spēkā neesošu viņu noslēgto dāvinājuma līgumu.

Bērziņa savulaik strādājusi arī Jūrmalas tiesā un tur skatījusi krimināllietu, kurā par bezdarbību bija apsūdzēts bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis.

Jau ziņots, ka nesen parādījās informācija par citas tiesneses iespējamām nelikumībām. Uz aizdomu pamata par iespējamu dokumentu viltošanu un krāpšanu no amata tika atstādināta Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnese Tatjana Bormane, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma". Kā liecināja "Panorāmas" rīcībā esošā informācija, lietā varētu būt iesaistītas vēl divas bijušās tiesu sistēmas darbinieces, savukārt dokumentu viltošana, iespējams, saistīta ar fiktīvām darba nespējas lapām.

Kā iepriekš norādīja tiesas priekšsēdētāja Svetlana Beļajeva, Bormane ir atstādināta no amata pienākumu pildīšanas, pamatojoties uz likumu "Par tiesu varu", saistībā ar 29.septembrī ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ierosināto kriminālprocesu, pamatojoties uz Krimināllikuma pantiem, kuros ir paredzēta atbildība par krāpšanu un dokumentu viltošanu.

Šo lietu izmeklē KNAB.