Tautas vēlētam prezidentam būtu jānosaka lielākas tiesības un pienākumi, domā Ulmanis  (31)

"Tautas vēlētam prezidentam nebūs jēgas, ja tam nebūs noteiktas lielākas tiesības un pienākumi, jo iedzīvotājiem atkal var nākties vilties," pauda eksprezidents, norādot, ka jautājums "ir daudz dziļāks, tostarp vai pati valsts pārvalde ir pietiekami efektīva".

Ulmanis arī piebilda, ka ideja par tautas vēlētu prezidentu tiek "celta gadu no gada", taču sākotnēji ir jārod atbilde uz jautājumu - ar kādiem mērķiem un līdzekļiem to panākt, jo Satversmē ir stingri noteiktas atbildības.

Kā ziņots, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga iepriekš norādījusi, ka tautas vēlēts prezidents pārstāvētu tautu tiešākā veidā, nekā tas notiek pašlaik ar tautas ievēlēto priekšstāvju starpniecību, taču Latvijas pašreizējā attīstības stadijā tautas vēlētam prezidentam saskata arī divus nopietnus mīnusus.

"Viens būtu risks ievēlēt šim amatam īsti nekvalificētu personu uz vairāk vai mazāk lēta populisma pamata. Otrs būtu ievēlēšanu panākt ar plašas un dārgas reklāmas palīdzību, kur šādai reklāmai izmantotā nauda varētu arī būt visai apšaubāmas izcelsmes," uzskata Vīķe-Freiberga.
Tikmēr pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš intervijā žurnālam "Ir" skaidrojis, ka nevar atbalstīt priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu, jo neredz, par ko ir runa.

Jau ziņots, ka partija "No sirds Latvijai" (NSL) ir sagatavojusi Satversmes grozījumu projektu, kas noteiktu, ka tauta ievēl Valsts prezidentu. Politiskais spēks to būtu gatavs iesniegt izskatīšanai 12.Saeimā kopā ar citu partiju pārstāvjiem, jo vēlas, lai priekšlikums gūst pēc iespējas lielāku deputātu atbalstu, iepriekš sacīja NSL līdere Inguna Sudraba.

Savukārt, ja Saeimā tiktu izveidota apakškomisija, kura strādātu ne tikai pie jautājuma par tautas vēlēta Valsts prezidenta institūta izveidošanu, bet kopumā ar valsts pārvaldes stiprināšanas lietām, deputāts Ringolds Balodis (NSL) piekristu to vadīt, ja tiktu uzrunāts uzņemties šādas komisijas vadītāja amatu.