Nākotnē būs nopietni jādiskutē par Krievijas jautājumu, vienlaikus jāpiebilst, ka Austrumu kaimiņi ir jātur cieņā, šodien preses konferencē Ārlietu ministrijā paudusi Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Federika Mogerīni.
"Gaidāmais Rīgā notiekošais samits būs labs sākums, un Latvijai būs liela loma tajā," uzsvēra Mogerīni. "Mums ir kopīga atbildība," viņa sacīja.
Mogerīni arī piebilda, ka ES ir daudz ārpolitikas rīku, kas patlaban netiek izmantoti.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), kurš Mogerīni nosauca par ļoti labu kolēģi, norādīja, ka tikšanās laikā tika pārspriesti vairāki jautājumi, tostarp Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātes, kā arī notikumu attīstība Ukrainā.
"Tika diskutēts par Austrumu partnerību un Rīgā gaidāmo Austrumu partnerības samitu. Mēs vēlētos panākt, lai samitā notiktu partnerības izvērtējums, kā arī tiktu noteiktas ceļa kartes tām valstīm, kuras aktīvi ievieš reformas, tādējādi veicinot šo valstu ceļu Eiropas virzienā. Protams, mēs vēlētos redzēt arī pirmos asociācijas līguma izvērtējumus, kā arī diskutēt par iespējām, lai palīdzētu stiprināt Ukrainu," sacīja Rinkēvičs, piebilstot, ka redz iespēju atjaunot attiecības ar Baltkrieviju, Armēniju un Azerbaidžānu.
"Šobrīd mēs jau esam vienojušies par konkrētiem darbiem un uzdevumiem, kurus būs jāveic prezidentūras laikā, un mūsu sadarbība, kas ir sākusies prezidentūras laikā, būs lieliska," uzskata ministrs.
Kā ziņots, Mogerīni šodien ieradusies vizītē Latvijā. Viņas viesošanās Latvijā bija plānota jau septembra vidū, kad viņai bija paredzēta dalība Ziemeļeiropā lielākajā drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference 2014", taču tā tika atlikta.
Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuru Mogerīni apmeklē pēc stāšanās savā amatā 1.novembrī.
Jau vēstīts, ka jūlijā Austrumeiropas valstis noraidīja Mogerīni kandidatūru augstajam amatam, izsakot bažas, ka Itālijas izvirzītā kandidāte ir pārāk labvēlīgi noskaņota pret Krieviju un viņai esot pārāk maza pieredze ārlietās, jo ārlietu ministres amatā viņa stājās tikai šā gada februārī.
Apsūdzību centrā bija arī Mogerīni brauciens jūlijā uz Maskavu, kur viņa tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai spriestu par gāzesvada "South Stream" projektu, pa kuru Krievijas gāze tiktu piegādāta Eiropai.
Savukārt pēc Eiropadomes sēdes, kurā Mogerīni tika ievēlēta, uz jautājumu, vai Latvija ir apmierināta ar Mogerīni ievēlēšanu augstās ārlietu pārstāves amatā, premjerministre Laimdota Straujuma (V) atzina, ka tas bija kompromiss, ko Baltijas valstis varēja pieņemt, jo Eiropadomes prezidents būs no jaunas dalībvalsts.
"Kā kompromiss ir pieņemama arī Itālijas ārlietu ministre," sacīja Straujuma, piebilstot gan, ka Lietuva balsojumā par viņu atturējās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
