Mārupē aizritējis vērienīgs reģionālo uzņēmēju kongress  (1)

Kongresā pulcējās uzņēmēji no vairāk nekā 20 reģionālajām uzņēmēju biedrībām no visas Latvijas, LR Saeimas deputāti un valdības pārstāvji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība, LR Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Finanšu ministriju vadošie ierēdņi, un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji, portāls "Delfi" uzzināja biedrībā "Mārupes uzņēmēji".

Normunds Čiževskis, biedrības "Mārupes uzņēmēji" valdes priekšsēdētājs: "Daudz iespēju sadarbībai ir uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras izveidē, kur lielu lomu spēlē valsts nodokļu politika.

Piemēram, daļu no ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa varētu novirzīt infrastruktūras attīstīšanai tajās pašvaldībās, kurās konkrētie uzņēmumi darbojas, tādā veidā tieši ieinteresējot pašvaldības vietējo uzņēmēju biznesa izaugsmē," aizvadīto kongresu komentē biedrības "Mārupes uzņēmēji" valdes priekšsēdētājs Normunds Čiževskis.

Kā pozitīvu piemēru sadarbībai starp uzņēmējiem un pašvaldību, Līvānu novadā minēta pašvaldības atsaucība izveidot sabiedriskā transporta maršrutu uz pilsētas saimniecisko zonu, tādejādi palīdzot iedzīvotājiem nokļūt savās darba vietās. Savukārt Ogres novadā uzņēmējiem laba sadarbība, strādājot pie novada zīmola izveides stratēģijas.

Rīgas uzņēmēji norādīja, ka sadarbībā pietrūkst caurspīdīguma un atklātības, trūkst iespējas piedalīties pilsētas saimnieciskās dzīves organizēšanā, kā arī noslēgtajiem sadarbības līgumiem ar pašvaldību diemžēl pietrūkst praktiskās realizācijas.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš apkopoja virzienus, kam jau tuvākajā nākotnē būtu jādominē uzņēmēju un pašvaldības attiecībās. Pirmkārt, pašvaldībām jāmaina sava domāšana un attieksme pret uzņēmējiem un jāizturas pret tiem kā pret klientiem, piedāvājot augsta līmeņa apkalpošanu un servisu. Otrkārt, pašvaldībām ir jārada iespējas sniegt pakalpojumus uzņēmējiem elektroniskā vidē, tādejādi ietaupot gan uzņēmēju, gan pašvaldības laika resursus un naudu, kā arī neatlikt atbilžu sniegšanu uz uzņēmēju pieprasījumiem likumā noteiktajos termiņos, bet rast iespēju sniegt tās uzreiz.

Treškārt, pašvaldībām būtu jāizstrādā jauni pakalpojumi biznesa vajadzībām, kā arī iespēju robežās jāsniedz atbalsts infrastruktūras izbūvē, nodokļu un nodevu atlaižu piemērošanā, kā arī citos veidos jāatbalsta uzņēmējdarbības attīstība savās teritorijās. Vienlaicīgi valsts līmenī ir nepieciešams ar nodokļu politikas instrumentiem radīt pašvaldībām lielāku motivāciju veicināt uzņēmējdarbības attīstību un piesaistīt uzņēmējus savām pilsētām un novadiem.

Kongresa delegāti vienojās par nepieciešamību attīstīt uzņēmēju, pašvaldības un valsts pārstāvju diskusiju forumu, pēc gada organizēt nākamo kongresu un starplaikā izveidot darba grupu, kas izstrādās priekšlikumus kongresā definēto izaicinājumu risināšanai.