Viņas skatījumā, to, ka paši Latvijā dzīvojošie ir pārāk skeptiski pret savu valsti, ietekmē "padomju laika propaganda, kas cilvēkiem iestāstīja, cik briesmīgi ir dzīvot kapitālistiskā sabiedrībā". Turklāt "Latvijā ir plaši izplatīts "pašnožēlas sindroms" - ak, es nabadziņš, man klājas tik grūti, lūdzu, mani pažēlojiet! Lūdzu, iedodiet man kaut ko par brīvu, lūdzu, kaut ko izdariet manā vietā. Tas ir bērnišķīgi un neirotiski. Skarba diagnoze, bet patiesa".
Vīķe-Freiberga žurnālam apliecina, ka arī tas ir padomju laika mantojums, kas tiek mērķtiecīgi kultivēts un "to dara spēki, kas nav priecīgi par neatkarīgu Latvijas valsti".
Eksprezidente uzsver, ka "patriotisms, mīlestība pret savu valsti un tautu ir svēta lieta neatkarīgi no visa cita. Tas paliek nemainīgs gan vieglos, gan grūtos laikos. Patriotisms nemainās atkarībā no tā, vai esi zaudējis darbu vai saņēmis algas pielikumu".
Viņa arī atzīst, ka tad, ja cilvēkiem klājas pārāk viegli, viņi kļūst nelaimīgi un, ja viņiem nav draudu, viņi kļūst vieglprātīgi. "Šķiet, ka Eiropai kādu laiku ir klājies pārāk labi - tik daudz bija sasniegts gan ekonomiskās attīstības, gan sociālās aizsardzības ziņā, ka eiropieši kļuva pašapmierināti. 2008.gada ekonomikas krīze aktivizēja arī morālo krīzi. Ja cilvēkiem klājas labi, viņi mīl savu valsti un politisko sistēmu; ja sākas grūti laiki, tad tiek meklēts kāds, ko vainot".
Tāpat Vīķe-Freiberga atzīst, ka globalizācijas un kapitālisma krīze iespaido arī mūsu izpratni par vērtībām. "Daudzi uzskata, ka Rietumu pasaule savā brīvībā ir aizgājusi pārāk tālu, ka mēs vairs nezinām, ko iesākt ar savu brīvību. Zināmā mērā tam pat varētu piekrist, piemēram, skatoties uz jauniešiem, kas aiz garlaicības apdullina sevi ar narkotikām, jo viņiem taču viss jau ir - drošība, jumts virs galvas, ne tikai apģērbs, bet pat stilīgs apģērbs, dažādi izklaides līdzekļi, ko iepriekšējās paaudzes nevarēja iedomāties," norāda eksprezidente.
"Ja gribam novērtēt ērtības, kas mums ir šodien, iesaku palasīt kādu vēsturisko romānu par to, kā cilvēki dzīvoja viduslaikos," atzīmē Vīķe-Freiberga.
Tāpat viņa akcentē, ka notikumi Ukrainā "arī mums likusi pamosties un novērtēt, ko esam sasnieguši".
"Būsim godīgi - mēs būtu nākamie. Bija Gruzija, tad Ukraina, iespējams, rindas kārtībā ir Moldova. Tomēr domāju, ka Baltijas valstu vairs nav šajā sarakstā. Protams, tas nenozīmē, ka pret mums netiks vērsts spiediens," norāda eksprezidente.
"Manuprāt, šeit var izšķirties - būt vai nebūt NATO. Ticu, ka mūsu sabiedrotie apzinās NATO nozīmi, tādēļ būs gatavi stiprināt aliansi. Raugoties atpakaļ, šķiet, ka esam izlīduši kā kamielis caur adatas aci, jo manas prezidentūras laikā bija vairākas situācijas, kad saņēmām brīdinājumus - ja turpināsiet tādā garā, jums nebūs viegli pievienoties NATO. Ja toreiz nebūtu izdevies pārvarēt visas grūtības, tad šobrīd Latvija būtu viegli ievainojama. Domāju, ka, pateicoties ES un NATO dalībvalsts statusam, mēs esam ļoti tālu no situācijas, kādā nonāca Gruzija un Ukraina," rezumē Vīķe-Freiberga.