andrejs-burvis-45240506
Foto: Privātais arhīvs
2013.gada 21.novembris manai ģimenei bija parasta diena. Vienu no mūsu bērniem nogādājām skolā, otru bērnudārzā. Tad ar vīru un suņiem devāmies pastaigā – mums bija četri suņi. Paspējām pat nedaudz sastrīdēties. Vīrs strādāja no mājām, kamēr es netālu rosījos. Tā bija mūsu kopdzīves gadadiena, tādēļ vakarā plānojām doties uz veikalu pēc šampanieša un pārtikas produktiem. Andrejs visu laiku atlika veikala apmeklējumu uz vakaru un es viņam neiebildu.

Kad mēs bijām gatavi doties uz lielveikalu "Maxima", vīrs ierosināja vispirms iegriezties bērnudārzā, lai mēs varētu doties uz veikalu kopā ar bērnu, bet es nezin kādēļ to darīt negribēju - teicu, ka līdz sešiem vakarā paspēsim tikt bērnam pakaļ.

Mēs iegājām zooveikalā nopirkt suņu barību. Veikalā bija dzirdama Ziemassvētku mūzika, un tā plauktos atradās rotājumi un jaungada vizuļi. Ziniet, kas ir dīvaini - tajā dienā es skrēju no plaukta pie plaukta, tā it kā kaut kur steigtos. Andrejs piegāja pie vīnu plaukta un izvēlējās pudeli ar izliektu kaklu. Tad mēs devāmies pie veikala kases, kur par pirkumiem samaksājām nedaudz vairāk par 17 latiem. Vīrs nesteidzoties lika pirkumus maisiņos, un atskanēja troksnis. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!