'Čekas maisu' izpētes komisiju izveido; finanses tās darbam piešķirt 'aizmirst'  (73)

Tomēr valdība ir piemānījusi sabiedrību, jo starpdisciplināra komisija gan ir izveidota, taču nauda tai nav iedota, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Raidījums atgādina, ka 11.Saeima pavasarī atklāja: ir pienācis termiņš, kad būtu jāver vaļā tā sauktie "čekas maisi". Saeimas deputātiem bija dažādas domas, ko darīt ar Latvijā noslepenotajiem Valsts drošības komitejas dokumentiem, kuros lasāmi gan darbinieku, gan aģentu vārdi. Vieni teica, ka viss jāpublicē, citi teica, ka šie nepilnīgie arhīva dokumenti jāaiznes uz Doma laukumu un jāsadedzina. Saeima nolēma pieņemt kompromisa likumu, kas noteica - dokumentiem saglabāt slepenības statusu, taču ļaut tiem piekļūt speciāli šim darbam deleģētiem zinātniekiem.

Saeima paredzēja, ka zinātniskajai komisijai darbs būtu jāsāk nākamgad un jāpabeidz simboliskā laikā - uz Latvijas simtgadi 2018.gadā. Lēmumu pieņēma ar 62 divu deputātu balsīm - atturējās vienīgi "Saskaņas centra" deputāti. Pavisam drīz Laimdotas Straujumas ( V) valdība apstiprināja VDK izpētes komisijas 18 cilvēku lielo sastāvu ar vēstures doktoriem Kārli Kangeri un Ritvaru Jansonu priekšgalā, paredzot, ka turpmākos trīs gadus komisiju nodrošinās ar 250 tūkstošiem eiro.

Zinātnieki uzreiz ķērās pie darba, apzinot, cik dažādās vietās glabājas VDK atstātais mantojums, ko būtu nepieciešams digitalizēt. Pastiprināto interesi izraisošā čekas ziņotāju kartotēka ir tikai neliela tā daļa.

Kā atklāj raidījums, zinātnieki negribēja zaudēt laiku un nolēma sastādīt plānu, lai sabiedrībai būtu redzams, kā tā līdzekļus izlietos. Iecerēja arī starptautisku zinātnisku konferenci. Jau augustā priekšizpētei lūdza piešķirt 40 tūkstošus eiro. Komisijas "kūrēšana" bija uzticēta Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM). Taču tagad izrādās, tā neko nav darījusi.

Toreizējā izglītības ministre Ina Druviete ( V) novilcinājusi šo jautājumu. Vēl 6.oktobra koalīcijas padomes sēdē Druviete solīja līdzekļus rast no ministrijas rezervēm, taču to neizdarīja. Druviete vēlēšanās atbalstu neguva un zaudēja šo amatu. Otro nedēļu ministres krēslā ir "Vienotības" atbalstītā Mārīte Seile. Viņa par VDK izpētes komisiju uzzināja no "Nekā personīga".

Raidījums vēsta, ka dīvainības notikušas ar komisijas administratīvo direktoru, kura pienākums būtu no izglītības ministrijas puses kūrēt jautājumus par telpām un finansējumu zinātniekiem, Valdība šim darbam augustā apstiprināja amatpersonu no ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Armandu Plāti. Taču gandrīz vienlaikus ministrija likvidēja Plātes amatu un viņš no darba aizgāja.

Tad ministrija aizmuguriski, neapspriežoties ar komisiju, viņa vietā iecēla juriskonsultu no šī paša departamenta Māri Stradu. "Nekā Personīga" atklāj, ka Strads par saviem jaunajiem pienākumiem VDK izpētes komisijā uzzināja atgriežoties no atvaļinājuma, un jau septembrī lūdzis sevi no tiem atstatīt. Tomēr ministrija viņu līdz šim nav atcēlusi.

Iegūt komentārus no Inas Druvietes par to, kāpēc ministrija faktiski bremzējusi VKD izpētes komisijas darbu, nevis veicinājusi to, šai nedēļā raidījumam nebija iespējams .

Raidījums atklāj, ka nav arī skaidrs, kāpēc "Vienotība" nepalīdzēja jaunajai izglītības ministrei, kuru tā solīja atbalstīt. Lai arī likums un valdības lēmums paredz, ka komisija sāk darbu no 1.janvāra, finansējums šai VDK izpētes komisijai nākamā gada budžetā nav paredzēts. Jaunais Saeimas budžeta komisijas vadītājs kritizē izglītības ministrijas darbu un sola naudu atrast.