Eksdeputātu Alekseju Holostovu, kuru kā spiegu izgaismojusi Krievijas televīzija, „Saskaņas centrā” (SC) ievedis Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs, par kura palīgu viņš strādājis.
10.Saeimā Holostovs iekļuva. Bet pēc gada ārkārtas vēlēšanās partijas vadība nolēma, ka no Holostova aktivitātēm partijai ir maz labuma un kandidātu sarakstā neiekļāva. Par Saeimas laikā sākto biznesa projektu Babītes novadā rakstīja arī ārpus Latvijas - ka tas esot ekskluzīvs īpašumus ekskluzīvā vietā. Labākā reklāma bija to nosaukumi - par godu Krievijas prezidentiem un Padomju savienībai, atgādina "Nekā Personīga".
Raidījums atzīmē, ka pats Holostovs no žurnālistiem pēc "spiegu skandāla" izvairās - raidījumam viņu nav izdevies sastapt ne viņa mājās, ne arī sazvanīt pa telefonu vai viņa dibinātajās firmās.
"Nekā Personīga" vēsta, ka tikušas dibinātas vairākas firmas, kas reģistrētas Rīgas mikrorajonu dzīvokļos. Viena iznomā nekustamos īpašumus, cita nodarbojas ar videoierakstu nomu un reklāmu. Spriežot pēc Holostova foto "Facebook" portālā, viņa kontaktu loks bijis plašs - Krievijas hokeja federācijas prezidents Vladislavs Tretjaks, Aleksandrs Žukovs - Valsts domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. Krievijas futbola federācijas šefs Igors Ananskihs un Valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins.
Vēl pavasarī raidījums vēstījis par to, kā ierindas Aizkraukles domes deputātam Nikolajam Sokolam bija izdevies Nariškinam nodot Latvijas veterānu lūgumu pacelt pensijas. Tagad par abu kopīgo braucienu saskaņietis ir nerunīgs. Ar Holostovu viņu nekas neesot saistījis.
Raidījums atzīmē, ka valstīs ap Krievijas pierobežu un tuvējās ārzemēs aktivizējušies spiegu kari. Vācija par spiegošanu nesen izraidījusi krievus, Krievija vāciešus. Līdzīga laipnības apmaiņa notikusi starp Krieviju un Poliju.
Bijušā Saeimas deputāta atzīšanās televīzijas ēterā, ka viņš Latvijas un ASV dienestu uzdevumā spiegojis Krievijā ir kas jauns ne tikai mūsu politikā, norāda raidījums.
Atšķirībā no Igaunijas drošībnieka, kurš jau vairākus mēnešus sēž Krievijas cietumā, Holostovu pacienāja ar kafiju, šokolādes konfektēm un pavadīja uz lidostu. Fakts, ka mūsu amatpersonas Latvijas dienestu saistību ar Holostovu skaidri nenoliedz un klusē arī viņš pats, rada priekšstatu, ka, iespējams, kāda daļa no šī stāsta varētu būt patiesa.
Ir vai nav Holostovs spiegojis Latvijas labā, bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks ( V) uzskata, ka Krievijas vēlme ir diskreditēt kaimiņvalstis un saviem iedzīvotājiem parādīt, ka Krievija atrodas ienaidnieku ielenkumā.
"Visa Krievijas informatīvā kampaņa lielā mērā ir vērsta uz Rietumu pasaules parādīšanu sliktā gaismā. Nākošais mērķis ir mēģināt traucēt saikni starp Eiropu un ASV - to mēs redzam visos sadarbības formātos. Un trešais ir viest kaut kādas iekšējās nesaskaņas Eiropas Savienībā, kas arī mazinātu Eiropas ietekmi uz Krieviju," raidījumam atzinis Pabriks.
Savukārt tagadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) norādījis, ka viņš personīgi domā, "ka viss šis te gadījums vairāk būtu skatāms Krievijas iekšpolitikas kontekstā, kur acīm redzot vajag parādīt, ka spiegi spieto visapkārt, tikai ziniet - manuprāt, šis personāžs ir samērā interesants, un es negribētu tālāk komentēt šo jautājumu. Domāju, ka šis gadījums ir savdabīgs un es nedomāju, ka mēs varam komentēt detalizētāk kādu raidījumu, kādu atzīšanos, kas izklausījās un izskatījās diezgan absurda".