Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Lūša iniciatīvu par partijas sekretariāta reorganizāciju, lai tādējādi paaugstinātu tā kapacitāti un sekmētu darbību politiskās konkurences apstākļos.
Lūsis uzskata, ka partijas pamatu veido aktīvi un patriotiski noskaņoti jaunieši, kuriem pienācis laiks uzticēt nozīmīgus amatus arī organizācijas vadībā.
"Tieši valsts nākotnes labā mums ir jāpaplašina jauniešu klātbūtne partijā. Lai to īstenotu, mums nepietiek tikai ar jauniešu biedru skaita palielināšanu, - ir jādod iespēja viņiem arī karjeras izaugsmē," tā Lūsis komentējis savu iniciatīvu par izmaiņām partijas sekretariātā.
Zeltīts ir ilggadējs NA biedrs, viņš ir izveidojis un vadījis NA Mārupes nodaļu. Patlaban viņš ir NA Jaunatnes nodaļas vadītājs un Mārupes domes deputāts. Zeltīts ir sevi apliecinājis kā labu organizatoru un bauda lielu uzticību tieši jauniešu vidū. Zeltīša apstiprināšana par NA ģenerālsekretāru būs lielisks apliecinājums NA jauniešiem, ka viņi reāli tiek iesaistīti partijas administratīvajā darbā un ka ikvienam NA biedram ir iespēja izaugsmei, norāda NA.
NA valde ar vienbalsīgu lēmumu par jauno ģenerālsekretāru ievēlēja Raivi Zeltītu un par viņa vietniekiem - Aigaru Lūsi un Ēriku Eriksonu.
Pēc valdes vienbalsīgā lēmuma NA valdes līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars izteica pateicību Lūsim par ieguldīto darbu partijas administrēšanā un izteica cerību, ka Lūsis turpinās būt aktīvs, arī vietnieka amata pienākumus pildot.
"Aigars Lūsis vienmēr ir iestājies par jauniešu iesaistīšanu partijas darbā. Pārmaiņas sekretariātā nāks par labu gan partijai kā organizācijai, gan sabiedrībai kopumā," tā valdes sēdes noslēgumā norādīja Dzintars.
Kā vēsta aģentūra LETA, VID Finanšu policijas pārvalde oktobrī sākusi kriminālprocesu par, iespējams, nepatiesu ziņu norādīšanu Lūša, kurš agrāk bija Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, 2012.gada valsts amatpersonas deklarācijā.
Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas, kas paredz atbildību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Minētais pārkāpums klasificējams kā kriminālpārkāpums un piemērojamās sankcijas ir īslaicīga brīvības atņemšana vai piespiedu darbs, vai naudas sods.
Pašreiz kriminālprocess atrodas izmeklēšanas sākuma stadijā, tāpēc plašāku informāciju izmeklēšanas interesēs VID nesniedz.
Žurnāls "Ir" oktobrī rakstīja, ka Lūsis bija iesaistījies vairākus miljonus eiro vērtos darījumos, kas saistīti ar kāda maksātnespējīga uzņēmuma vērtīgas zemes iztirgošanu Ķīšezera piekrastē. Kaut arī daļa no darījumiem veikta pēc Lūša kļūšanas par ministrijas parlamentāro sekretāru, viņa publiskajā deklarācijā nekas par to nav lasāms.
"Ir" rakstīja, ka Maksātnespējas administrācijā (MNA) un VID bija saņemti iesniegumi par maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda iespējamiem likuma pārkāpumiem un ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu uzņēmuma "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesā.
"Peltes īpašumi" bija īpašnieks zemei Ķīšezera krastā. Kad uzņēmumam 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja, par maksātnespējas procesa administratoru kļuva Sprūds. Kiprā reģistrēts uzņēmums "Velven limited" lūdza Sprūdam atzīt 3,1 miljonu eiro lielu kreditoru prasījumu, tomēr vēlāk uzņēmums savu prasījumu pret "Peltes īpašumiem" cedēja Lūsim.
Šī darījuma summa bija 3,2 miljoni eiro. Trīs nedēļas pēc cesijas līguma noslēgšanas administrators Sprūds atzina Lūša "Velven limited" nodrošinātā kreditora prasījumu, turpinot darbu pie "Peltes īpašumu" zemes gabalu realizācijas.
Tāpat administrators bija lūdzis veikt nekustamo īpašumu novērtēšanu uzņēmumam "Pro nami", kura adrese ir Sprūda un Lūša prakses vietā - Rīgā, Antonijas ielā 7 -, kā arī "Pro namu" kapitāldaļu līdzīpašnieks vairākus gadus bija Lūsis. "Pro nami" trīs īpašumus novērtēja par 1,75 miljoniem latu jeb 2,5 miljoniem eiro, savukārt šos pašus trīs gabalus kopumā 43 hektāru platībā "Ober Haus" 2006.gadā novērtēja 10,6 miljonu latu apmērā, vēsta LETA.