Intervija ar Kozlovski: Par gaidāmo atalgojumu, spiegiem un vadītāju 'neaizsēdēšanos' amatos  (70)

Nozares ministrs arī gatavs rosināt pārmaiņas, lai padotības iestāžu vadības smailē un struktūrvienībās cilvēki "neaizsēdētos", kā arī ir pārliecināts – Zolitūdes traģēdijā vainīgie sēdēs uz apsūdzēto sola.

Trešo reizi esat sēdies iekšlietu ministra amatā. Patlaban notiek sarunas par nākamā gada budžetu, kādas ir iekšlietu nozares prioritātes?

Kopumā prioritāte arī nākamgad ir atlīdzības jautājums iekšlietu nozares amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Nākamgad plānojam palielinājumu, kas saistīts ar virsstundu darba apmaksas un atvaļinājuma pabalstu izmaksu. Vēl plānotas piemaksas par darba rezultātiem jeb prēmēšana. No visām prioritātēm atlīdzības jautājums ir pirmais un svarīgākais.

Katru gadu iekšlietu nozarē naudas paliek nedaudz vairāk. Protams, gala mērķis ir jaunā atalgojuma koncepcija, kas ir valdībā pieņemta un valdības deklarācijā ierakstīta. Tagad jāpanāk tās pieņemšana. Koncepcijā paredzēts papildu finansējums – vairāk nekā 60 miljoni eiro. Tas ir nākamā gada jautājums. Tagad jātiek galā ar nākamā gada budžetu, un martā var sākt runāt par šo prioritāti. Jauno atalgojumu gaida visi. Es pat teiktu, ka tas nav palielinājums, bet gan atjaunošana pirmskrīzes laika apmērā ar nelielu pieaugumu.

Kas vēl ir "prioritāšu plānā"?

Prioritāte ir arī Drošības policijas kapacitātes stiprināšana, palielinot Drošības policijas klātbūtni pierobežā un jautājumā par termiņuzturēšanās atļauju uzraudzību. Tas dotu iespēju Drošības policijai kvalitatīvāk veikt kontroli un sekot līdz personām, kas iegādājas termiņuzturēšanās atļaujas. Patlaban situāciju ar termiņuzturēšanās atļauju iegādi nevar salīdzināt ar laiku pirms jauno kritēriju stāšanās spēkā. Tagad tās iegādājas maz, tomēr iegādājas. Pēc jaunajiem kritērijiem, aptuveni divarpus mēnešu laikā, saņemti aptuveni 20 termiņuzturēšanās atļauju pieteikumi. Pieaugums, manuprāt, nav straujš, bet jebkurā gadījumā uzraudzība ir un būs Drošības policijas uzdevums.

Nepieciešamā finansējuma pieaugums ir arī iekšlietu nozares infrastruktūras uzturēšanai. Autotransporta remonti ir sāpīgs jautājums. Runa nav par papildus jaunu transportlīdzekļu iegādi, bet par jau esošo remontiem. Vecās automašīnas savu ir nobraukušas. Līdz ar to izmantojam automašīnas, kuras policijas bilancē ir kā remontējamas. Saistībā gan ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, gan jauna autotransporta nepieciešamību Valsts policijas funkciju nodrošināšanai mums izdevās iegādāties jaunus transportlīdzekļus Valsts policijai.

Tāpat līdzekļi nepieciešami nekustamā īpašuma plānotajiem un neatliekamajiem remontdarbiem. Tās nav jaunās politikas iniciatīvas. Tomēr iekšlietu sistēma ir liela – ar aptuveni 500 nekustāmajiem īpašumiem, kas jāuztur. Lielākoties tās nav jaunbūves, bet gan vecais mantojums.

Man izdevās panākt, ka netiek apturēta Iekšējās drošības biroja reorganizācija. Manuprāt, tas ir nozīmīgi. Valdībā ir iesniegti likumprojekta grozījumi. Nākamgad birojam ir jāsāk strādāt kā no Valsts policijas neatkarīgai institūcijai, lai mēs varētu kvalitatīvāk vērtēt policijas darbu.

Biroja darbs ne tik daudz būs saistīts ar sodīšanu. Tas preventīvi un analītiski vērtēs policijas amatu riska grupas, kas varētu būt saistītas ar interešu konfliktu vai korupciju.

Arī Valsts policijas attīstības koncepcija ir svarīga, jo zināmā mērā bez papildus finansējuma ļauj sakārtot policijas funkcijas. Faktiski man ar Tieslietu ministriju jāsaskaņo termiņi, kad viņi no Valsts policijas pārņems konvoja funkcijas.

Viena no tuvākajām un neizbēgamākajām prioritātēm ir prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, kas mūsu ikdienas darbiem uzliek papildus pienākumus. Prezidentūrā būs ne tikai saturiski jāvada Iekšlietu ministru padomes darbs. Vizītē Vašingtonā es iepazinos ar Eiropas Komisijas Migrācijas, iekšlietu un pilsonības jautājumu komisāru Dimitri Avramopolousu. Viņš man apsolīja, ka garlaicīgi nebūs un būs daudz darba. Mums būs jānodrošina drošība visu padomes norises laiku. Rīgā plānots lielais Austrumu partnerības samits. Drošības policijai un Valsts policijai būs ļoti daudz darba. Jācer, ka mūs neskars citi traģiski notikumi, kas neļaus mums koncentrēties šim darbam.

Rezumējot, cik ir tie līdzekļi, kas 2015. gadam Iekšlietu ministrijai ir nepieciešami?

Nepieciešamie līdzekļi ir ļoti daudz, bet 2015. gadā jāpanāk palielinājums atlīdzības sektorā jau iepriekš minētajās pozīcijās. Tas dos iespēju prēmēt darbiniekus par labi padarītu darbu, kā arī apmaksāt virsstundu darbu. Prezidentūras laikā tāds noteikti būs. Atlīdzības palielinājums nenozīmē, ka nākamgad visiem tiks palielināta alga.

Kopumā mēs tagad runājam par summu, kas ir nedaudz vairāk kā papildu desmit miljoni iekšlietu sistēmas budžetā nākamajā gadā. Vienlaikus mēs vēl diskutējam, jo ir vēl pāris lietas, par kurām cīnāmies. Viena no tām ir dalības starptautiskajās misijās turpināšana. Šajā jautājumā Iekšlietu ministrijai ir vienota pozīcija ar Ārlietu ministriju - mēs uzskatām, ka tās nedrīkst pārtraukt.

Konceptuāli trešdien, 20. novembrī, valdība atbalstīja robežas ierīkošanu. Diemžēl tā nav atkarīga tikai no mums, bet arī no Krievijas.

Robežas demarkācija varētu tikt pabeigta 2016. gadā. Visas robežzīmes tiek uzmērītas un digitāli ietverts kartēs, kas jāsaskaņo arī ar Krieviju. Piemēram, Igaunijai līgums par demarkāciju Krievijā nemaz vēl nav ratificēts – viņi nav tikuši līdz demarkācijas komisijai. Mums ir saskaņoti un uzstādīti robežstabi. Atliek saskaņot nekustamo īpašumu jautājumu. Vairāk nekā 270 īpašumiem jānonāk valsts īpašumā. Tāpēc tas ir diezgan laikietilpīgs jautājums. Patlaban es nesaskatu problēmas ar finansējumu, drīzāk jautājums ir – cik ātri mēs varēsim vienoties ar Krievijas pusi.

Jūs minējāt Drošības policijas kapacitātes stiprināšanu pierobežā. Vai tas nozīmē, ka apdraudējums no ārpuses ir palielinājies? Varbūt saistībā ar Krievijas un Ukrainas konfliktu?

Skaidrs, ka mūsu bažas ir Austrumu robeža. Tas ir komplekss pasākums – gan robežas fiziskā drošība, gan viss, kas skar drošības iestāžu darbu – izlūkošanas un pretizlūkošanas, analītiskā un informācijas ievākšanas funkcija. Reģionā ir jāpalielina Drošības policijas darbinieku skaits. Budžetā tas ir konceptuāli atbalstīts. Gala lēmuma vēl nav, bet es no neviena neesmu dzirdējis, ka tā nebūtu prioritāte. Ceru, ka tas arī nonāks līdz rezultātam, jo patlaban tas ir ļoti svarīgi.

Viens no Drošības policijas darba priekšnoteikumiem ir savlaicīga informācijas iegūšana, kvalitatīva analīze un priekšlikumu izstrāde no drošības iestādes puses. Lai to visu izdarītu ir jāstiprina kapacitāte. Finansējuma palielinājums ir būtisks arī Drošības policijai.

Vai jūs kā nozares ministrs esat novērojis radikālu grupējumu vai konkrētu cilvēku aktivizēšanos valstī pēdējā laikā, piemēram, kopš Ukrainas un Krievijas krīzes sākuma aprīlī?

Pašlaik tie visi ir Drošības policijas redzeslokā jau esošie cilvēki un organizācijas. Nav pamata panikai, ka ir problēmas un būtu notikusi būtiska radikalizācija vai ka ir potenciālu bruņotu sadursmju draudi. Protams, Ukrainas faktors ir, kā arī informācijas aprite par atsevišķām Latvijas iedzīvotāju aktivitātēm. Piemēram, Latvijas iedzīvotāju došanās uz Ukrainu ar mērķi iesaistīties bruņotajā sadursmēs un aicinājumu citiem rīkoties tāpat. Drošības policija par to ierosināja kriminālprocesu un devās uz Ukrainu, kur ar kolēģiem nodibināja ciešu sadarbību. Tagad informācijas apmaiņa būs daudz produktīvāka.

Man kā iekšlietu ministram šī Austrumu sauszemes robeža ir viens no prioritārajiem virzieniem, bet patlaban terorisma draudu līmenis Latvijā kopējā skalā ir vērtējams kā zems. Taču redzam, ka dažādi notikumi dažādās Eiropas valstīs neizslēdz šādu draudu iespējamību.
Sadarbība ar drošības iestādēm ar partneriestādēm ir ļoti laba. Regulāri notiek informācijas apmaiņa, un mēs kontrolējam situāciju. Latvijā iedzīvotāji var justies droši.

Ja Iekšējās drošības birojs nākamgad sāks darbu, vai Jūs jau viņam esat noskatījis vadītāju vai vadības "virsotni"?

Tas ir svarīgs jautājums. Esam pabeiguši darbu pie nepieciešamajiem informatīvajiem ziņojumiem un likumprojekta. Paralēli tagad ir jādomā par procedūru un vadītāju. Mans mērķis ir atrast kompetentu vadītāju ar pieredzi. Tāpēc esam paplašinājuši pretendentu loku. Biroja darbinieki būs amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, un darbiniekus varēsim piesaistīt arī citām tiesībsargājošajām iestādēm, tostarp no prokuratūras. Es negribēju darbinieku meklējumus sašaurināt tikai uz policistiem. Loks ietver gan Muitas kriminālpārvaldi, Finanšu policiju, prokuratūru, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.

Kritēriji vadītājam noteikti būs reputācija un politiskā neitralitāte, kompetence un pieredze šajā darbā. Kad valdība atbalstīs dokumentu paketi un to nosūtīs uz Saeimu, tas būs brīdis iespējamo kandidatūru izskatīšanai. Tad arī aktīvi domāsim par procesu, kā to organizēt. Tā noteikti nebūs vienas personas uzrunāšana, bet personu loka apzināšana.

Mērķis ir radīt kvalitatīvu dienestu ar plašu jautājumu loku. Šķēršļus tam es neredzu, jo modelis un nepieciešamais nodrošinājums ir smalki izanalizēts.

Tāpat ir runāts par Baltijas iekšlietu spēku reaģēšanas vienības izveidi?

Arī šajā jautājumā notiek virzība. Diemžēl Lietuvas iekšlietu ministrs atkāpās no amata. Visticamāk decembra sākumā es varētu tikties ar jauno Lietuvas iekšlietu ministru un saprast, vai Lietuvas pozīcija šajā jautājumā nav mainījusies. Pirmais uzdevums ir izvērtēt likumisko ietvaru un tā pietiekamību. Savstarpējie līgumi mums ir noslēgti, bet jāsaprot, vai vēl ir nepieciešams papildus tiesiskais regulējums.

Arī šobrīd mēs, protams, kaimiņvalstīm varam lūgt palīdzību, taču tas nav pietiekami ātri un efektīvi. Nepieciešams izstrādāt procedūru, kas maksimums kādu četru stundu laikā ļautu reaģēt. Ja Latvijas armija tiecās uz spēju reaģēt 24 stundu laikā, tad iekšēju nemieru gadījumā vai terorisma gadījumā 24 stundas ir par daudz.

Vienība būs domāta kam?

Vienība reaģēs tikai tajā gadījumā, ja kādas no Baltijas valstu iekšējā kapacitāte būs nepieciešama. Tas nebūs tā, ka visu laiku mēs lūgsim nākt palīgā kaimiņus. Uzskatu, ka spējam pagaidām arī paši tikt galā. Skatoties uz mācoties no Ukrainas gadījuma, skaidri bija redzama viņu iekšlietu sistēmas kapacitātes nepietiekamība. Protams, otrs faktors – viņiem faktiski nebija nekādas robežas – un līdz ar to nekādas kontroles uz robežas. Latvijai nav tādu draudu, ka valstī nepamanīti varētu iebraukt tanki. Turklāt patlaban notiek arī robežas ierīkošana, lai mēs varētu izslēgt arī jebkura indivīda iekļūšanu valstī, bet man jābūt drošam. Mērķis ir stiprināt arī kārtības policiju, kas varētu šādos gadījumos reaģēt.

Vienības mehānisms nodrošinātu, ka trijatā mēs vienā valstī šādā situācijā noteikti tiktu galā.

Ja Lietuva savu pozīciju nebūs mainījusi, tad par šādas vienības izvedi mēs varētu runāt kādā laika periodā?

Tā pat nav vienības izveide. Tas ir reaģēšanas mehānisma radīšana. Lietuvā šādas vienības skaitliskā ziņā ir daudz vairāk nekā mums un izvietotas reģionos. Arī Igaunijai tādas ir. Tās ir specvienības ar speciāli apmācītiem cilvēkiem, kas mērķtiecīgi gatavoti tikt galā ar terorismu un masu nekārtībām. Nepieciešams radīt sakoordinēšanas mehānismu un to, kā organizēt šo vienību darbu.

Sākotnēji problēmgadījumos mēs reaģējam un risinām tos paši. Secinot, ka mūsu spējas ir nepietiekamas, mums būs skaidrs mehānisms kā sakoordinēt pārējo valstu vienības pēc iespējas īsākā laikā – divās līdz maksimums četrās stundās.

Vai ar mehānismu pieteiks un nav nepieciešamas apmācības?

Tie cilvēki jau ir speciāli apmācīti – tie ir pretterosrisma vienības OMEGA, speciālo uzdevumu vienība, sevišķo uzdevumu bataljons. Viņi nav jātrenē šādu gadījumu risināšanai, bet viņus ir efektīvi jāsakoordinē. Jūs pareizi teicāt, ka mums būs jārīko šīs mācības par mehānismu un koordinēšanu. Mācības būs, lai redzētu, cik sinhroni un ātri mēs strādājam.

Iepriekš ir izskanējusi iespēja, ka varētu izveidot iekšlietu operatīvo dienestu vadītāju rotācijas sistēmu, lai nenotiktu "iesēšanās" amatā uz ilgu laiku bez efektivitātes. Vai šāda ideja joprojām pastāv un nav zaudējusi savu aktualitāti?

Ideja joprojām pastāv. Lai tā nonāktu līdz realizācijai, ir nopietni jāpastrādā. Tā kā tagad šāda iespējama man ir dota, tad pilnīgi noteikti es skatīšos šajā virzienā. Patlaban es nevaru nosaukt amatus, kuros "aizsēdēšanās" nav vēlama. Pilnīgi noteikti tas nebūs tikai dienestu vadītāju līmeņa jautājums, bet attieksies arī uz struktūrvienībām.

Lai nenotiktu aizsēdēšanās amatā amatpersonai būtu noteikts termiņš. Protams, tas nenozīmēs, ka persona būs neaizskarama. Tāpat kā pret jebkuru amatpersonu, arī viņu varēs nomainīt. Taču pēc termiņa ir paredzēts obligāts izvērtējums.

Ikgadējas atestācijas ir arī pašreiz, taču būtiskā atšķirība būs tā, ka pēc termiņa beigām personai varēs pateikt "paldies". Līdz ar to persona apzinās, ka viņa nevarēs tiesāties, ka ir nepamatoti atlaista. Esošajā kārtībā personai nav noteikts termiņš, un viņa var jebkurā gadījumā iet un tiesāties. Mums ir gadījumi, kad persona ir uzskatījusi, ka ir nepamatoti atlaista.

Idejiski mērķis ir noteikt termiņu, pēc kura ir nopietns izvērtējums. Šobrīd uzskatu, ka persona amatā varētu atrasties divus šādus termiņus – līdzīgi kā Valsts prezidents savā amatā. Protams, jāatrisina arī jautājums, ko darīt gadījumā, ja pēc termiņa beigām persona nav vēl sasniegusi izdienas pensijas vecumu. Nepieciešams izveidot rotācijas mehānismu, jo tas nenozīmē, ka persona uzreiz būtu jāatlaiž. Varbūt jāpamaina darba vide, apstākļi un funkcijas, lai neiestātos rutīna.

Ideja par šādu rotāciju jums radās, jo jūs novērojāt, ka notiek "aizsēdēšanās" un stagnācija?

Pirmkārt, tas dotu stimulu pašiem vadītājiem būt aktīvākiem un saprast, ka strādāšana kaut kādos noteiktos rāmjos nenozīmē amata vietas garantēšanu kaut vai uz 20 gadiem. Otrkārt, es uzskatu, ka jau iepriekš ir izdevušās visnotaļ veiksmīgas rotācijas. Mums ir mainījies Kriminālpolicijas priekšnieks. Andrejs Grišins sevi ir parādījis no labākās puses tieši saistībā ar Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanu. Tāpat nomainījās Kārtības policijas priekšnieks Artis Velšs, kas sevi parādīja eiro ieviešanas laikā.

Esam "norotējuši" arī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieku, kas patlaban ir Andrejs Siņavins. Vēl vakar es saņēmu pateicību no UEFA par izcilu policijas darbu saistībā ar totalizatoru rezultātu atklāšanu un aizturēšanu.

Prakse rāda, ka rotācijas ir veiksmīgas, tāpēc mēs tās turpināsim. Rotācijas ir iespējamas arī patlaban, taču rotācijai ne tikai amatos, bet arī reģionos nepieciešams nodrošinājums. Tam ir noteiktas izmaksas, jo mums amatpersona jānodrošina ar dzīvesvietu, kā arī viņam un viņa ģimenei jāizmaksā pārcelšanās pabalsti. Patlaban mums šāda finansējuma nav. Ar cerībām realitātē es skatos uz 2017. gadu, kad varētu lūgt tam papildu finansējumu.

Runājot par policijas darbu, Zolitūdes traģēdija – Ģenerālprokurors iepriekš izteicies, ka policijas izmeklēšana nav labā stāvoklī, pēc tam viņš norādījis, ka tā bijusi neveiksmīga žurnālistu interpretācija un izmeklēšana ir gana operatīva un atbilstošā līmenī. Kā jums šķiet?

Es esmu runājis ar Ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru par policijas darbu. Pārrunājām arī Zolitūdes jautājumu. Kritika bija vērsta uz ENAP darba kvalitāti. Taču pēc tam Kalnmeiers norādīja, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas kontekstā viņš tā nebija domājis - izmeklēšanas kvalitāte ir laba, notiek nopietna uzraudzība. Pats Kalnmeiers arī piedalās policijas un prokuratūras sanāksmēs.

Es varu apliecināt, ka pie izmeklēšanas strādā pieredzējušākie izmeklētāji un operatīvie darbinieki. Pastāvīgi strādā 48 darbinieki. Lietisko pierādījumu un dokumentu izpētē piedalījušies līdz pat 100 policisti. Tas apjoms ir milzīgs – tā ir Latvijas vēsturē apjomīgākā krimināllieta. 272 tonnas lietisko pierādījumu. Par kvalitāti – es gribētu teikt, ka tā ir atbilstoša.

Patlaban mēs gaidām ekspertu slēdzienu. Traģēdijas izmeklēšanā mēs vadāmies pēc tām tiesību normām, kas bija spēkā tās notikšanas brīdī. Likumdevējs tobrīd bija lēmis, ka tas ir mazāk smags noziegums. Līdz ar to tam ir samērā saīsināti termiņi, kas noteikti gan personas atzīšanai par aizdomās turēto, gan drošības līdzekļa piemērošanai. Mana pārliecība ir, ja tajā laikā mēs būtu pakļāvušies saprotamajam sabiedrības spiedienam un absolūti nepamatoti būtu sākuši uzrādīt aizdomās turētā statusu vai piemērot drošības līdzekļus, tad neviena persona šobrīd vairs neatrastos nedz drošības līdzekļa ietekmē, nedz aizdomās turētā statusā.

Arī man kā iekšlietu ministram ir ļoti svarīgi, lai tās personas tiesā arī tiktu notiesātas. Kalnemeiers jau minēja Polijas piemēru, kur līdzīgas traģēdijas krimināllieta pirmajā instancē tiek skatīta jau astoņus gadus.

Kā solīts esam nodrošinājuši visu nepieciešamo policijas darbam traģēdijas izmeklēšanā, nevienu dienu nekavējot izmeklēšanas procesu. To apliecinās arī policija. Termiņi, kādos policija strādā, ir atbilstoši. Mērķis ir kvalitāte. Mēs ļoti labi apzināmies, ka tiesā šīs personas būs piesaistījušas ļoti labi atalgotus advokātus. Tāpēc mums jābūt drošiem, ka mūs nevarēs kritizēt par kaut kādu neizdarību vai kvalitātes trūkumu. Patlaban man par policijas darbu šaubu nav. Manuprāt, sabiedrību kopumā tomēr interesē gala rezultāts. Mēs ļoti ceram, ka tuvākajā laikā varēsim saņemt slēdzienus un veikt tālākās nepieciešamās procesuālās darbības.

Policija īsti neiekļaujas noteiktajā termiņā?

Policijai neviens nav pateicis: "Jums tādā un tādā datumā lietai ir jābūt nodotai". Manuprāt, tas ir vistrakākais, kas varētu būt. Zustu kvalitāte. Nevienam nav arī tādu tiesību. Saprotams, ka sabiedrība gaida rezultātu. Ņemot vērā sarežģītību, ticiet man – būs tie rezultāti, būs. Policija strādā ļoti aktīvi, nerēķinoties ar darba stundām, kas pie lietas izmeklēšanas tiek pavadītas.

Līdz traģēdijai viss būvniecības process bija tendēts uz maksimālu ātrumu, mazāku kontroli, bet publiskajā iepirkumā – jo lētāk, jo labāk. Tās bija sekas. Tagad viss ir pagriezies otrādāk. Agrāk bija Valsts būvinspekcija. Jā, to varēja kritizēt kā birokrātisku iestādi, taču policistam nevajadzēja kļūt par būvniecības speciālistu. Piemēram, traģēdijas gadījumā tai būtu bijis jāveic ekspertīze un pēc policijas pieprasījuma jāsniedz slēdziens par vainīgajiem. Tagad sanāca, ka iestādes nav. Valsts uztur apsūdzību, un policija nevar iet pie pašvaldības būvvaldes uz prasīt kaut kādus slēdzienus. Valsts policijai pašiem bija "jāiziet cauri" visam tam apjomam, kā arī likumdošanai, jāatrod un jāpiesaista iespējamie eksperti. Izdarītais darbs ir milzīgs.

Tagad izveidotais birojs pakāpeniski uzsāks savu darbu – pārņems funkcijas, veiks ekspertīzes un sniegs slēdzienus par projektiem. Neuzskatu, ka policijai būtu jābūt valsts būvinspekcijai. Bet bez ekspertu slēdzieniem mēs nevaram uzrādīt personām apsūdzību.

Vai jūs pats neesat sajutis spiedienu no politiķiem vai citām ieinteresētajām personām par lietas nodošanu prokuratūrai?

Ja godīgi, tad lielākais spiediens ir pašam sevī. Es apzinos traģēdiju un tīri cilvēciski esmu ieinteresēts rezultātā. Taču politisks spiediens uz mani netiek izdarīts. Jā, es jūtu spiedienu no medijiem un sabiedrības, bet tas ir loģiski saprotams. Skaidrs, ka savā ziņā es izdaru spiedienu uz policiju, bet tas ir drīzāk tā, ka neļauju atslābt. Man radies iespaids, ka policija un prokuratūra ir spējusi izskaidrot sabiedrībai, tāpēc no sabiedrības nav jūtama neticība izmeklēšanai un policijas darbam tieši šajā lietā. Ne mirkli izmeklēšana netiek novilcināta. Protams, mēs visi gaidām apsolītos rezultātus, un pašlaik man ir pārliecība, ka šīs personas būs un tas ir tikai tuvākā laika jautājums.