Informatīvajā karā jautājums ir par to, kurš stāsts uzvarēs, uzsver Matīsa  (188)

Matīsa arī akcentēja, ka mazā valstī ir grūti būt neatkarīgam, kā arī uzsvēra, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs ir publiskais diplomāts, Latvijas stāsta nesējs ārzemēs un viņš aizstāv un prezentē savu valsti.

Viņa pauda uzskatu, ka Latvijas ievainojamība šodien, viens no Latvijas vājākajiem punktiem, ir tieši tas, ka Latvija ir pēdējā vai priekšpēdējā vietā sarakstā pēc iedzīvotāju uzticības politiķiem un politiskajai sistēmai. Šis neuzticības fakts, kas veidojies pēdējos 20 gados, sākot ar "Banka Baltija", "Parex" banku un citiem notikumiem, šis "neuzticības fons ir viens ļoti vājš punkts Latvijas aizsardzībā".

Bez tam Latvija ir caurausta ar šiem vājo punktu mezgliem, tas ir viņu [nodevēju] nopelns," sacīja Matīsa, atzīstot, ka šajā ziņā vairākus cilvēkus var saukt par nodevējiem. Viņa gan neminēja konkrētus uzvārdus, taču atzina, ka pēdējos vairāk nekā 10 gados Latvijas politikā redz tādus ļaudis, kurus par nodevējiem nosaukt viņai nebūtu problēmu.

Politoloģe arī pauda uzskatu, ka nevis viens konkrēts Latvijas politiķis un biznesmenis veidojis tādu situāciju, ka radusies neuzticība valstij, bet gan neuzticēšanās veidojusies no daudziem piemēriem 20 gadu garumā.

Turklāt, Matīsas ieskatā, ideja par tautas vēlētu prezidentu nav īpaši laba. Kā piemēru Matīsa minēja "Lielajā lasīšanā" noteikto Latviešu nācijas mīļāko grāmatu - Kārļa Skalbes "Kaķīša dzirnaviņas", norādot, ka šī stāsta morāle ir nepretošanās un paļaušanās uz labo ķēniņu, kurš atnāks un atrisinās problēmas. Ja lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir šī vēlēšanās un gaidas, ka atnāks kāds labais ķēniņš, kurš atrisinās visas problēmas, tad diez vai tautas vēlēts prezidents ir tā labākā ideja.

Matīsa atzīmēja, ka šobrīd Eiropai ir problēmas, un to nevar noliegt. Šobrīd tieši jautājums, kādas vērtības aizstāvēt, ir ļoti būtisks. Patlaban Latvijas iedzīvotajiem ir divas izvēles - vai nu tā ir Eiropas telpa, vai Eirāzijas telpa, kuru vērtības ir pilnīgi atšķirīgas.

Turklāt iedzīvotājiem nepieciešams atbildēt, vai 90.gados šī pati par sevi saprotamā izvēle Eiropas virzienā nav bijusi iztapības gēna diktēta, ka bijis jāpieslienas tam, kas bija tobrīd stiprākais, vai tomēr tā bijusi no vērtībām, kas kopīgas ar Eiropu, izrietoša izvēle.

Matīsa atzīmēja, ka katrā tautā ir savs lumpena elements, kurš neko nelasa, neseko līdzi notiekošajam valstī, un ir viegli ietekmējams. "Es gribētu, lai Latvijā šī populistiskā tieksme vai populisms būtu mazāks, bet tas, ko saka [Alvis] Hermanis, ka domājošie un darošie ir mazākumā, diemžēl tur ir jāpiekrīt," sacīja Matīsa.