Muceniece norādīja, ka ZM jau iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā veica ierēdņu funkciju izvērtējumu un, optimizējot darbu, samazināja ZM ierēdņu štatu līdz 80 vietām.
"Tā kā ZM pēdējos gados ir nākušas klāt papildu funkcijas, turklāt 2015.gada pirmajā pusgadā Latvija būs prezidējošā valsts ES Padomē, vēl ierēdņu skaitu samazināt nav lietderīgi. Jāņem arī vērā, ka tieši ZM plānots vislielākais darba apjoms prezidentūras laikā," sacīja ministrijas pārstāve.
Kā ziņots, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šorīt LNT izteicās, ka valsts pārvaldē varētu samazināt ierēdņu skaitu, lai rastu iespējas pārējiem darbiniekiem maksāt lielāku atalgojumu, nepalielinot atalgojuma fondu.
Straujumai šāds secinājums radies, skatoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu un vājajām sekmēm pedagogu atalgojuma modeļa izstrādē. Pēc viņas vārdiem, IZM strādā vāji, jo ministrijā esot problēmas ar zemāko ierēdniecību, kur strādā "zaļi cilvēki", turklāt ļoti īsu laiku, savukārt ar IZM vadību viss esot kārtībā.
Šādos apstākļos risinājums būtu samazināt ierēdniecībā strādājošo cilvēku skaitu un palikušajiem maksāt vairāk, lai ministrijā strādātu tiešām profesionāli darbinieki. Iespējams, mazāks skaits profesionāļu spēj paveikt vairāk nekā liels skaits neprofesionāļu, piebilda Straujuma.
Premjerministre domā, ka no nākamā gada varētu veikt pārmaiņas normatīvajos aktos, lai visu ministriju valsts sekretāriem dotu lielāku rīcības brīvību personāla un tā atalgojuma jautājumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!