Delfi foto misc. - 38854
Foto: AP/Scanpix

"Es biju seksuālās revolūcijas tēvs, un tagad esmu kļuvis par seksuālās kontrrevolūcijas tēvu," runājot par laiku, kad vēl nostājies LGBT pusē, portālam "BuzzFeed" norāda Latvijas prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans.

1990. gadā Latvijā tika izdots jauns laikraksts "Еще" (no kriev. val. – "Vēl"), laikraksts tika pieteikts kā "neatkarīgs" un "erotisks". Pirmā laikraksta vāku rotāja raksts par lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) tiesībām. Laikrakstu izveidoja Vladimirs Lindermans.

"Nav iespējama brīva valsts, kas paredz kriminālsodu seksuālajām minoritātēm," laikraksta pirmajā numurā citēts kāds aktīvists no Latvijas Seksuālo līdztiesību asociācijas.

"Еще" kļuva par sensāciju visā bijušajā Padomju Savienībā. Nekad agrāk neviens tik atklāti nebija runājis ne par seksu, ne par seksuālajām orientācijām.

Deviņdesmito gadu vidū laikrakstu Lindermans pārdeva un devās politikā. Kad Vladimirs Putins nāca pie varas Krievijā, Lindermans pārcēlās uz Maskavu, lai kļūtu par opozicionāru, taču neilgi pēc tam viņš tika deportēts atpakaļ uz Latviju.

"Tieši tāpēc daudzi latvieši uzskatīja par ironisku to, ka Lindermans, kurš tagad ir 56 gadus vecs, uzsāka kampaņu pagājušā gada decembrī, lai savāktu parakstus par "geju propagandas" aizliegumu latviešu versijā," norāda portāls.

Kremļa sabiedrotie visā Austrumeiropā iestājas pret LGBT tiesībām, kas ir daļa no to ideoloģiskās cīņas ar Rietumiem.

"Man nepatīk neviena ideoloģija, kur es redzu totalitārisma pazīmes," skaidroja Lindermans. "Еще" bija viņa atbilde uz Padomju Savienības represijām, savukārt viņa "geju propagandas" aicinājums ir atbilde uz "jauno totalitārismu", ko rada liberālie spēki Rietumos. 

"Varbūt man bija dažas ilūzijas par Rietumu dzīvi vairākus gadus," atzina Lindermans, viņš izjutis pienākumu Latviju glābt. "Es ticēju, ka jaunā kapitālistisks sistēma būs radoša, [bet] visos Latvijas neatkarības 20 gados, es neesmu redzējis radošu darbību pazīmes ne valdībā, ne sociālajā dzīvē, ne mākslā un ne zinātnē. Daudzi cilvēki man saka: "Ja tu, Linderman, pametīsi Latviju, tad dzīve šeit pilnībā apstāsies."."

Lindermans noliedza, ka savai kampaņai būtu saņēmis naudu no Maskavas. Un lēš, ka kampaņa izmaksājusi mazāk nekā 7000 eiro. Viņš gan skaidroja, ka vēlētos, lai viņu kritiķu sacītais būtu taisnība. "Es atzinīgi novērtētu, ja Krievija iejauktos vietējos notikumos," skaidroja Lindermans.

Viens no viņa mērķiem ir apvienot etniskos latviešu ar krieviem, lai kopā cīnītos pret "ārvalstu vērtībām". Nav iespējams aizstāvēt Latvijas sabiedrības tradicionālās vērtības bez palīdzības no Krievijas sabiedrības, uzsvēra Lindermans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!