28. novembrī, uzstājoties Sanktpēterburgā notiekošajā starptautiskajā konferencē "ES un Krievija: Kurp ejam?", Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretāra vietnieks – politiskais direktors Eduards Stiprais norādījais ka Latvija kā viena no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju, ir patiesi nobažījusies par pašreizējām ES-Krievijas attiecībām, portālu "Delfi" informē ĀM.
Stiprais uzsvēra, ka, neskatoties uz ES un Krievijas plašu kopējo interešu loku, šobrīd attiecības starp pusēm ir nonākušas dziļā krīzē, ko izsauca Krievijas īstenotā Krimas pussalas aneksija un Maskavas atbalsts separātistiem Ukrainas austrumos. Šāda rīcība rupji pārkāpj starptautisko tiesību normas un apdraud drošību Eiropas kontinentā. Stiprais atzīmēja, ka Krievijas rīcība Ukrainā būtiski apdraud pēdējo 20 gadu sasniegumus ES un Krievijas attiecībās.
Savukārt speciālo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības (AP) jautājumos Juris Poikāns iepazīstināja konferences dalībniekus ar Latvijas skatījumu uz AP politikas attīstību gaidāmas prezidentūras ES Padomē 2015. gada 1. pusē. Poikāns akcentēja, ka ES AP politika nav bijusi un nav vērsta pret kādu trešo valsti, tai skaitā Krieviju. AP politikas mērķis ir veicināt stabilitāti, mieru un labklājību Eiropas austrumu kaimiņu reģionā, atbalstot partnervalstu modernizāciju, kas arī ir Krievijas interesēs, atzina Poikāns.
Tāpat Vēstnieks apliecināja Latvijas interesi un gatavību turpināt sadarboties ar Krievijas kolēģiem attiecībā uz mūsu plāniem Austrumu partnerības reģionā un meklēt iespējamos kopīgos saskares punktus sadarbībai reģionā. Vienlaikus Poikāns uzsvēra, ka Latvijas principiālā pozīcija ir Austrumu partnervalstu brīvas un suverēnas tiesības izvēlēties savu ārpolitisko ceļu, kā arī attīstības kursu bez trešo pušu spiediena.
Starptautiskajā konferencē, kurā piedalījās augsti stāvošie Polijas, Latvijas, Krievijas un citu Eiropas valstu diplomāti, amatpersonas, eksperti un pētnieki, organizēja Krievijas Starptautiskas un reģionālas politikas centrs ar Polijas vēstniecības Krievijā, Polijas-Krievijas dialoga un saskaņas centra, Krievijas-Baltijas mediju centra, Polijas institūta Sanktpēterburgā, kā arī Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu.