profLacis_opere_Stradini
Foto: Publicitātes foto

Filadelfijas klīnikā pēdējo gadu laikā ir ārstēti 109 pacienti ar deviņgadīgā Dāvja saslimšanai līdzīgu kaiti un, izdarot nepieciešamo ķirurģisko manipulāciju, veiksmes procents, kad slimnieks kļūst vesels, ir ap 70% līdz 75%, laikrakstam "Latvijas Avīze" otrdien atzīst Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Aigars Pētersons.

Pēc viņa teiktā, klīnikā Filadelfijā nonāk pacienti ne tikai no ASV, bet arī no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. "Amerikas kolēģiem aizsūtījām visus Dāvja medicīniskos izmeklējumus. Viņi bija ļoti atsaucīgi un piekrita piedalīties Dāvja ārstēšanas procesā.

Pētersons atzīmē, ka par Dāvja ārstēšanu Latvijas ārsti konsultējušies ar kolēģiem Skandināvijas valstīs, Francijā, Vācijā, Austrijā.

"Viņa slimību izklāstījām speciālā interneta vietnē, no kurienes informācija nokļuva līdz pieredzējušiem kolēģiem. Viņi pēc iepazīšanās ar to izteica savu viedokli, kādas varētu būt ārstēšanas metodes. Pienāca ziņa pēc ziņas, ka būtībā nākamajai ārstēšanas metodei vajadzētu būt sistēmiskās limfātiskās sistēmas embolizācijai. Tas nozīmē, ka vispirms slimniekam tiek izdarīta centrālās limfātiskās sistēmas kontrastēšana, diemžēl Latvijā nav šādas tehnoloģijas. Tas nozīmē to, ka tiek atrastas vietas, kur limfa bloķējas jeb nepareizi cirkulē. Kad ir izdarīts kontrastizmeklējums, ļoti sarežģītā datortomogrāfijas kontrolē, izmantojot narkozi, tiek veikta centralizētās limfātiskās sistēmas embolizācija jeb izdarīts dūriens dažus milimetrus platajā celiņā, kas atrodas blakus visiem dzīvībai svarīgiem asinsvadiem. Ārstam ir jātrāpa limfātiskajā sistēmā un jāievada mikroskopiskas lodītes ar mērķi veidot jaunus limfas atteces ceļus un bloķēt nepareizo ceļu. Patlaban Dāvim vēderā ir caurulīte un viņš katru dienu no vēdera dobuma zaudē vairāk nekā litru limfātiskā satura," laikrakstam atklāj Pētersons.

Viņš norāda, ka ārvalstu kolēģi citās Eiropas Savienības valstīs, iepazīstoties ar Dāvim veiktajiem izmeklējumiem, nonāca pie secinājuma, ka savās klīnikās viņi nespēj veikt šo ķirurģisko manipulāciju, jo viņiem trūkst pieredzes.

Pētersons atzīst, ka tad, ja Dāvim netiks palīdzēts, viņš izsīks, jo ar limfu viņš pazaudē imūnvielas un viņam iestāsies imūndeficīta sindroms jeb neaizsargātība pret dažādām infekcijām, kas var beigties letāli.

"Neviens nezina, cik ātri tas var attīstīties, bet, kā liecina zinātniskā literatūra, tas var būt dažu mēnešu jautājums. Tāpēc mēs ļoti ceram, ka būs iespējams Dāvi nodot mūsu kolēģu rokās," laikrakstam atzīst ārsts.

Vaicāts, cik bieži viņa praksē bijuši pacienti, kam bijusi līdzīga saslimšana kā Dāvim, Pētersons saka, ka 30 gadu laikā bijuši apmēram desmit divpadsmit šādi pacienti. Gandrīz visos gadījumos izdevies šos mazos slimniekus izārstēt pašu spēkiem.

"Dāvis ir ļoti sarežģīts slimnieks, turklāt viņš ar šādu slimību ir mūsu vecākais pacients. Lielākoties tie citi bērniņi bija ar iedzimtām problēmām, pavisam mazi, tūdaļ pēc dzimšanas," atzīmē Pētersons.

Kā vairākkārt vēstīts, Dāvis ir deviņus gadus vecs puisītis, kurš līdz šī gada maijam baudīja bezrūpīgu bērnību, mācoties skolā, spēlējot šahu, dauzoties ar draugiem un auklējot mazo trīs gadus veco māsiņu. Kādā no maija dienām, uzklausot bērna sūdzības par nespēku un apgrūtināto elpošanu, Dāvis tika aizvests pie ģimenes ārsta uz konsultāciju, kurš nekavējoties viņu nogādāja slimnīcā, novērojot neskaidru vēdera dobuma apjoma palielināšanos, iepriekš informēja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Tā līdz šai dienai Dāvis atrodas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ķirurģijas nodaļā. Pacientam konstatēta smaga kombinēta patoloģija saistībā ar nepareizu limfas atteci no vēdera dobuma orgāniem, kā rezultātā veidojas neatgriezeniski vielmaiņas traucējumi un iestājas imūndeficīta sindroms. Nesniedzot steidzamu palīdzību, slimības iznākums vairumā gadījumu ir letāls.

Bērnu slimnīcas ārsti ir veikuši vairākas ārstnieciskas darbības,tostarp ķirurģisku limfas atteces traucējumu korekcijas mēģinājumu, kas nav sniegušas cerēto rezultātu. Ņemot vērā to, ka Latvijā limfogrāfija netiek veikta, Bērnu slimnīcas terapeitiskās iespējas ir izsmeltas un ir nepieciešama ārvalstu palīdzība.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!