Čigāne: ir sajūtams, ka ES zaudē savas pozīcijas, cīnoties ar Krievijas propagandu  (85)

Viņa norādīja, ka pēc komunisma sabrukuma šķita, ka liberālisms ir uzvarējis, taču, laikam ejot, kļuva redzams, ka pastāv arī citi modeļi un koncepcijas, kā pārvaldīt valsti. "Kā mēs varam pārliecināt pilsoņus, ka [ES] ir pareizs projekts?" pauda Čigāne. Tāpat viņas skatījumā nav jānosoda tie ES iedzīvotāji, kuri nereti nesaprot idejas, kuras pauž bloka līderi. "ES integrāciju vienmēr virzīs līderi. Mums ir jārespektē un nav jānosoda tie iedzīvotāji, kuri nesaprot mūsu idejas," uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.

Čigāne atzina, ka pēdējo gadu laikā ir novērojams, kā uz ES informatīvo sfēru iedarbojas Krievijas propaganda. "Latvijā daudzi runā krieviski, tādējādi nereti viņiem [Krievijas piedāvātais valsts pārvaldes modelis] šķiet pareizs," skaidroja deputāte. Viņa atzina, ka Krievijas propaganda, sagrozīti atspoguļojot notikumus Gruzijā un Ukrainā, ir ļoti prasmīga.

Arī rietumvalstu sabiedrība viņas skatījumā nereti tiek ietekmēta no Krievijas. "Daudzi skatās "Russia Today" (RT) un ir pārliecināti, ka tas ir kvalitatīvs televīzijas kanāls. Nereti mani kolēģi ES valstu parlamentos pauž argumentus, kuri, šķiet, ir nākuši pa taisno no RT," skaidroja Čigāne, piebilstot, ka svarīgs drošības izaicinājums ir saistīts ar to, kādā veidā ES var konkurēt ar šādām idejām.

"Krievija ir liela valsts, kas var koncentrēti investēt līdzekļus kādā noteiktā jomā. Latvijā mums nekad nebūs tādu iespēju. Dažreiz mēs jūtam, ka zaudējam savas pozīcijas. Cilvēki apgalvo, ka mums jāsaglabā atvērti kanāli ar Krieviju un nav jāsanikno Putins. Mēs jūtam, ka šajā ziņā dažreiz zaudējam argumentus," atzina Čigāne.

Kā veidu, kā ar to cīnīties, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja norādīja ES iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanu.

Jau vēstīts, ka konferences "Virzot savienību uz priekšu: iesaistīšanās, izaugsme, ilgtspēja" galvenās tēmas ir ES institucionālie un ekonomiskie izaicinājumi, ES loma pasaulē, ieskaitot drošību, tirdzniecību un attīstības sadarbību, ES attiecības ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm, vienotais digitālais tirgus, kā arī enerģētika.

Pasākumā vairāk nekā 40 ekspertu un politikas veidotāju no Latvijas un vēl 26 ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm meklē atbildes uz jautājumiem, kādi ir galvenie ES izaicinājumi, ar ko būs jāstrādā gaidāmajai Latvijas prezidentūrai ES Padomē, kādas ir valsts prioritātes un kā tā vēlas tās īstenot.