Cilvēkam ielūstot ledū, pavisam drīz ķermenis aukstajā ūdenī atdziest un sākas hipotermija. Pēc pāris minūtēm rokas un kājas atsakās pildīt savas funkcijas, cilvēks iet bojā. Ledus vienmēr ir bīstams, tāpēc to "ieteicams lietot mazos daudzumos", pirmdien ūdenslīdējiem paredzētajās mācībās sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vecākais inspektors Juris Blūzmanis.
"Pamēģiniet iebāzt roku aukstā ūdenī, sapratīsiet, cik tas ir stindzinoši. Pāris minūtēs aukstums pārņem cilvēka ķermeni; rokām un kājām atsakoties strādāt, cilvēks nevar tikt ārā no ledus," sacīja ugunsdzēsējs.
"Sausā hidrotērpā un ar vestēm tas ir jautrs pasākums," vaicāts par dalībnieku mācībām izvēli, komentēja Blūzmanis. Interesenti šīm mācībām piesakoties paši.
Pēc mācībām viens no VUGD ūdenslīdējiem Āris Kļaviņš sacīja, ka tikt no ūdens ārā nav viegli pat hidrotērpā. Līdzpaņemtie speciālie "irbulīši" esot liels pluss, bet ar kailām rokām to izdarīt ir grūti.
Viņš atzina, ka ar hidrotērpu ūdenī ir salīdzinoši silti. "Noteikti nav tik auksti kā ar pliku miesu," norādīja mācību dalībnieks.
Blūzmanis skaidroja, ka ūdenī cilvēks parasti atrodas līdz pat zodam, tāpēc izbāzt rokas virs ledus tik tālu, lai varētu uzcelt uz tā visu savu ķermeni, ir ļoti sarežģīti. Uzvelties uz ledus ir sarežģīti pat hidrotērpā, netālu esošajiem dienesta ūdenslīdējiem gatavojoties paraugdemonstrējumam, stāstīja vecākais inspektors. Rezultātā desmit līdz 15 minūšu laikā cilvēks ūdenī sastingst.
Turklāt, mēģinot paša spēkiem no ledus izlīst, nelaimē nokļuvušajam uz ledus ir jāmēģina uzvelties tādā veidā, lai ledus nesalūztu. Savukārt kamēr cilvēks ir ūdenī, viņam iespēju robežās jāmēģina saglabāt sirds, aknu un nieru siltumu, ieņemot embrija pozu. Tāpat jāmēģina kliegt un saukt palīgā.
Tieši tā iemesla dēļ, ka paša spēkiem izlīst no ledus ir ļoti sarežģīti, nepieciešams runāt par profilaksi nevis jau seku novēršanu. Līdz ar to ugunsdzēsēji nevienam neiesaka doties uz ledus. Vienlaikus viskvēlākos makšķerniekus, ugunsdzēsēji aicina uz "copi" ņemt līdzi speciāli izgatavotus "irbulīšus", kas virvē aplikti ap pleciem, bet katrā rokā ir pa cilindram, kurā iedzītas speciālas naglas. Šādam priekšmetam būtu jāpalīdz ielūzušajam makšķerniekam uzvilkt sevi uz ledus virsmas.
Potenciālajiem "garāmgājējiem-glābējiem" ugunsdzēsēji lūdz nepārvērtēt savus spēkus gadījumos, kad no kādas ūdenstilpnes dzirdami palīgā saucieni. Pastāv trīs pareizas rīcības varianti, no kuriem neviens neparedz pašam glābējam skriet uz ledus un mēģināt pašrocīgi slīcēju glābt. Pirmkārt, palīdzības saucienu saklausītājs var zvanīt operatīvajam dienestam pa tālruni 112. Otrkārt, iespējams ir sagaidīt glābējus, savukārt trešais rīcības plāns paredz mēģināt tuvākajā apkārtnē atrast kādu koku vai dēli, kuru pastumt nelaimē nonākušajam un ar tā palīdzību viņu izvilkt no ūdens.
Pašam "glābējam" doties uz ledus ir ļoti riskanti. "Nereti ir tā, ka mums nākas meklēt jau divus noslīkušos. Ja viens ir ielūzis, tad arī otrs ielūzīs," skaidroja Blūzmanis.
Ikdienā glābjot ledū ielūzušos, runa nav tikai par "bļitkotājiem", bet arī par "izklaides meklētājiem". Visbiežāk tie esot zēni, liecina ugunsdzēsēju pieredze. Ja makšķernieki tomēr zina vairāk un pārbauda ledu, tad jauniešiem liekas, ka ledus visur ir vienlīdz biezs, atzina Blūzmanis.
Jautāts par noslīkušo statistiku un iemesliem, kas ietekmē skaita augšupeju vai lejupslīdi, Blūzmanis norādīja, ka, piemēram, pērnā gada siltā ziema ļoti daudzus paglābusi no noslīkšanas. "Ja ir auksts laiks, tad noslīkušo ziemas sezonā, protams, ir vairāk. Bieži dzirdam, ka pa tādu ledu var braukt ar tanku. Tā nav gluži patiesība," sacīja glābējs.
Viņš norādīja, ka, skatoties uz ledu no augšas, var redzēt tā biezuma atšķirības dažādās vietās. Ledus biezumu ietekmē zemes siltums, kas ledu kausē. Vienā vietā ledus var būt metru biezs, bet netālu jau daudz plānāks. Tādējādi drošības sajūta rodas tikai ledu redzot no augšpuses, bet apakšā slēpjas draudi.
VUGD vecākais inspektors norādīja, ka par nožēlu šajā sezonā ugunsdzēsējiem jau nācies meklēt noslīkušos.