Partija "Vienoti Latvijai" 12.Saeimas vēlēšanās ieguva tikai 1,81% balsu tāpēc, ka Ukrainā notiekošā militārā konflikta izraisītais drošības apdraudējums vēlētājiem šķita svarīgāks nekā partijas piedāvātais nāciju izlīgums, intervijā aģentūrai LETA apgalvo politiskā spēka valdes priekšsēdētājs uzņēmējs Ainārs Šlesers.
Viņš tagad sapratis, ka partijas piedāvātais nāciju izlīgums, visdrīzāk, izskanēja nelaikā, jo pavasarī sākās notikumi Ukrainā, kā rezultātā latviešiem un krieviem, kuri tika aicināti veidot politisku nāciju uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas bāzes, tas bija aizvirzījies otrajā plānā.
Šlesers domā, ka drošības apdraudējums vēlētājiem šķita svarīgāks par nacionālo izlīgumu. Agrākās priekšvēlēšanu tēmas "Latvieti, nepadodies!" un "Krievi nāk!" tika nomainītas ar jautājumu "Jūs esat par vai pret Putinu, par vai pret Krieviju?", atzīst Šlesers. Viņaprāt, cilvēki vienkārši nobijās no karadarbības Ukrainā, no "zaļajiem cilvēciņiem", no Krimas aneksijas.
Daudzi cilvēki, ar kuriem Šlesers ticies, nākuši viņam klāt un jautājuši, kad Krievija uzbruks, kad okupēs Latgali. "Negribu nevienu par to vainot. Kaut kāds pamats tām bailēm bija. Bet man negribējās pirms vēlēšanām mainīt "darba kārtību". Es uzskatīju, ka ir ļoti svarīgi tēmu par nāciju izlīgumu sabiedrībai piedāvāt kā galveno neatkarīgi no tā, kāds būs vēlēšanu rezultāts. Es uzskatu, ka vienas vai otras vēlēšanas nevar būt par pamatu tam, lai cilvēki atteiktos no nāciju izlīguma idejas."
Šlesers uzskata, ka vēlētājs vienmēr ir tiesīgs pieņemt lēmumu, kāds viņam liekas pareizs. Partija "Vienoti Latvijai" neiestājās ne par, ne pret Krieviju. "Mēs runājām par ekonomiskām lietām, par to, kas būtu jādara un kas jāattīsta. Iespējams, arī ekonomiskās tēmas vēlētājiem nešķita tik svarīgas kā jautājums par drošību. Mēs nepiedalījāmies vairāksolīšanā - kā Latvijai būs drošāk, ar vai bez Krievijas. Mūsu vēlētāji izšķīrās starp šīs izvēles poliem, partija "Vienoti Latvijai" palika saspiesti pa vidu," atzīst uzņēmējs.
Pēc viņa domām, Ukraina ar savām asinīm šodien maksā, lai mēs dzīvotu drošākā Latvijā un Eiropā. Savukārt pirms Ukrainas notikumiem tāds scenārijs vispār neesot šķitis iespējams. "Man liekas, ka arī Krievija negaidīja, ka Ukrainā sāksies karadarbība. Ne jau Krievija sāka organizēt nemierus Maidanā. Tur tika realizēta ASV lielā politika," pārliecināts uzņēmējs.
Pēc viņa domām, amerikāņi guva uzvaru Kijevā, bet Krievija nevarēja pieļaut, ka ASV izvieto NATO karabāzes Ukrainā pie Krievijas robežas, tāpēc sekoja Krimas aneksija, Ukrainas dienvidaustrumos sākās karadarbība, kuru neviens īsti nekontrolēja.
Tomēr, runājot par Latvijas drošību, Šlesers pauž, ka Krievijai šodien nav kapacitātes attīstīt vēl kādu citu konfliktu, tāpēc mēs varam justies droši. "Esmu pārliecināts, ka Krievija negrib karot, viņa ir ierauta militārā konfliktā. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai Krievija un ASV ātrāk vienotos par kādu risinājumu Ukrainā. Ja Krievija nonāktu līdz militāram konfliktam ar NATO Baltijā, neko nepalīdzētu nekāds NATO līguma 5.punkts - mēs karadarbības rezultātā vienkārši tiktu noslaucīti no zemes virsas," domā partijas "Vienoti Latvijai" vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
