Termiņuzturēšanās atļauju neizsniegšana Krievijas pilsoņiem negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku, uzskata eksperts  (101)

Par šādu ekonomikas eksperta pausto viedokli portālu "Delfi" informēja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija. Ekonomikas eksperts asociācijai paudis, ka "[Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīmam lojālie un pietuvinātie cilvēki nebūs tie, kas iegādāsies īpašumus naidīgajā NATO dalībvalstī Latvijā".

Timofejevs sacījis, ka Latvijas valsts drošība ir jāstiprina, izmantojot instrumentus, kas nerada zaudējumus Latvijas ekonomikai un neapdraud tās izaugsmi. Pēc Timofejeva rīcībā esošajiem datiem kopējā ietekme uz valsts IKP no termiņuzturēšanās atļauju programmas ierobežošanas varētu būt robežās no 0,01 līdz 0,03%. Nesaktoties uz nelielajiem skaitļiem, cietēji būs dažādu nozaru pārstāvji, tāpēc precīzi prognozēt visus zaudējumus pašlaik nav iespējams, asociācijai paudis eksperts.

Stokholmas Ekonomikas augstskolas izpētes projektu vadītājs asociācijai norādījis, ka "termiņuzturēšanās atļauju programmas ietekme uz valsts ekonomiku līdz šim vērtēta pārāk vienkāršoti un virspusīgi, neņemot vērā virkni sekundāro efektu". Patlaban pēc eksperta domām sabiedrībā valda uzskats, ka teju vienīgais termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas pienesums ekonomikai ir nerezidentu samaksātā nauda par īpašumu. Taču tikpat būtiski esot nodokļu ieņēmumi.

Tāpat saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām nedrīkstot aizmirst par "multiplikatora efektu", nekustamā īpašuma jomā ir tendence īpašumu pirkšanas un pārdošanas rezultātā radīt jaunu finanšu plūsmu, kā arī nodokļu un nodevu ienākumus valstij. Kā norādījis ekonomikas eksperts, var secināt, ja vidēji vienā gadā apmaiņā pret TUA tiek iegādāti ap 300 īpašumu, tad kopējie ienākumi valsts un pašvaldību nodokļu veidā veido 6% līdz 7% no kopējās darījumu summas. Naudas izteiksmē tas ir apmēram seši miljoni eiro.

Timofejevs paudis viedokli, ka termiņuzturēšanās atļaujas ieguvušie nerezidenti nerada būtiskus riskus valsts drošībai un to ietekme ir stipri pārvērtēta. "Ārvalstnieku īpatsvars, kuri iegādājās nekustamo īpašumu Latvijā, ir ārkārtīgi neliels, un liela daļa no viņiem turpina dzīvot savās mītnes zemēs. Tikai apmēram 30% no viņiem pārceļas uz dzīvi Latvijā, kas ir apmēram 90 cilvēki vai knapi 1,1% no visiem termiņuzturēšanās atļaujas saņēmušajiem 2013.gadā," liecina Timofejeva aprēķini. Tādējādi eksperts secina, ka šo cilvēku skaita ietekme, salīdzinot ar kopējo Latvijas iedzīvotāju skaitu, ir "ļoti maza un nenozīmīga".