Ministri: šis ir kompromisa budžets  (13)

Pēc budžeta apstiprināšanas valdībā ministri akcentēja jomas, kam ir izdevies palielināt finansējumu nākamajā gadā, vienlaicīgi uzsverot arī vairākus sasāpējušus jautājumus, kuriem papildu finansējumu nav izdevies atrast vai arī nepieciešamā nauda piešķirta daļēji.

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) izteica gandarījumu par šogad Saeimā pieņemto likumu, kas paredz līdz 2020.gadam palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. "Investīcijas drošībai būs pakāpeniskas, pārdomātas un ļaus nodrošināt kolektīvo aizsardzību. Tāpat vēlos uzsvērt papildu finansējuma piešķiršanu zemessardzes, jaunsardzes, pretgaisa aizsardzības un bruņoto spēku stiprināšana," viņš sacīja.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība, NA) norādīja, ka, runājot Tieslietu ministrijas vārdā, viņš var būt ļoti apmierināts ar 2015.gada budžetu, jo ir izdevies panākt algu pieaugumu darbiniekiem tiesās par 8%. Tomēr kā galveno panākumu Rasnačs minēja, ka nākamgad ievērojami pieaugs valsts garantēto uzturlīdzekļu apjoms.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), runājot par nākamā gada budžetu, īpaši izcēla panākto finansējuma pieaugumu Drošības policijai. Viņš arī piebilda, ka nākamgad, cīnoties par 2016.gada budžetu, viņš būs īpaši nepiekāpīgs.

Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) atzina, ka pieņemtais budžets ir kompromiss, un tas dos iespēju strādāt ar galvenajām prioritātēm, bet neļaus risināt daudzas lielas problēmas, piemēram, saistībā ar kultūras infrastruktūru.

Izglītības ministre Mārīte Seile norādīja, ka darbs ar budžetu bijusi vērtīga pieredze un atzina, ka tas ir "kompromisa budžets". Viņa akcentēja pedagogu atalgojuma problemātiku: "Ja raugāmies uz faktiskajiem skaitļiem, es to sauktu to par ultimatīvu budžetu. Sāpīgākais jautājums ir pedagogu algu palielināšana. Mēs šobrīd primāri runājam par jauna pedagogu atalgojuma modeļa izstrādi. Mērķis ir panākt, lai pedagogu algu sistēma butu caurskatāma un pamatota."

Viņa piebilda, ka nākamais budžeta gads būs iesākto darbu turpinājums, kas būs vērsti uz sistēmas sakārtošanu. Tāpat viņa izteica gandarījumu, ka ir izdevies saglabāt nemainīgu finansējumu sporta nozarei.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) arī izteica pateicību par piešķirto papildu finansējumu veselības nozare, tomēr piebilstot, ka naudas nebūs pietiekami.

Ja ziņots, ka valdība otrdien aiz slēgtām durvīm apstiprināja nākamā gada valsts budžetu, kā arī vidējā termiņa budžeta ietvaru. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti 7,253 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,471 miljarda eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2014.gada plānu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 208,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 283,3 miljonu eiro apmērā.

Nākamā gada budžetā deficīts plānots 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 217,961 miljons eiro. Budžets veidots, prognozējot IKP pieaugumu nākamgad par 2,8% jeb 25,366 miljardu eiro apmērā. Budžeta likums nosaka, ka maksimālais valsts parāds 2015.gada beigās pēc nomināla ir 8,65 miljardi eiro.

Gan valsts nākamā gada budžeta likumprojektu, gan vidēja termiņa budžeta ietvaru Saeimā paredzēts iesniegt trešdien, 10.decembrī.