Raidījums sarīkoja fiktīvu modeļu atlases skati, uz kuru bija ieradušies vairāk nekā desmit vecāki kopā ar septiņus līdz 12 gadu vecām atvasēm. Kopumā uz atlasi tika pieteikti aptuveni 100 bērni, bet uz sarunu raidījums aicināja pirmo 13 bērnu vecākus.
Atlases mērķis it kā bija izvēlēties modeļus reklāmai, kuri Dānijas, Norvēģijas un Somijas auditorijai reklamētu Zviedrijas akvaparkus. Sludinājumi ar uzaicinājumi pieteikties atlasei bija izvietoti portālā "ss.lv" un Rīgas mikroautobusos.
Par vienu filmēšanas dienu fiktīvās aģentūras pārstāvji vecākiem solīja 150 līdz 200 eiro atkarībā no filmēšanas laukumā pavadītā laika, savukārt par vienu izskata korekciju piesolīti 200 eiro. Kopējā summa, kas tiktu vecākam par vienu filmēšanu un vienu korekciju būtu apmēram 400 eiro.
Sarunās laikā vecākiem bija jāatbild uz aptuveni 10 intervijas jautājumiem, kādām korekcijām bērna izskatā vecāki piekristu.
Nevienam no vecākiem nebija iebildumu, ja viņa bērnam tiktu veikta zobu balināšana, ieliktas lēcas vai pielikti mākslīgie nagi. Daudzi bija ar mieru piekrist arī solārijam vai bronzerim, kā arī matu pārkrāsošanai vai frizūras mainīšanai. Ja kāds no vecākiem tomēr šaubījās, tad piesolītie 200 eiro šaubas kliedēja.
Apmēram puse no vecākiem teica kategorisku nē botulīna injekcijām bērna sejā, savukārt otra puse bija ar mieru.
Raidījuma diskusijas daļas dalībnieki modeļu biznesa pārstāvis Gints Bude un vairāku skaistumkonkursu dalībniece Marika Ģederte norādīja, ka šobrīd Latvijā modeļu biznesā bērnu izskats netiek koriģēts un satraukumam nav pamata. Tas, ka vecāki piekrīt bērnu skaistuma koriģēšanai varētu būt skaidrojams ar viņu vēlmi "pakāpties" uz bērnu rēķina, un tādā veidā, iespējams, realizēt paša neīstenoto sapni. Tāpat, iespējams, ka vecākus vada finansiāli motīvi, pavēstīja Rīgas bērnu slimnīcas ārste psihoterapeite Gunta Andžāne, norādot, ka šāda rīcība nav pieņemama.
Raidījums arī atklāja, ka pastāv šaubas, vai vecākus varētu sodīt, ja viņi patiešām ļautu bērna sejā injicēt botulīnu. Lai arī likums un valdības noteikumi formāli aizsargā bērnus pret visāda izmantošanu, normatīvo aktu punkti ir izplūduši. Noteikumi prasa pierādīt, ka tādā veidā tiek nodarīts kaitējums bērna veselībai vai tikumībai, taču šie jēdzieni ir ļoti plaši definējami.
Nepilnības likumā pirms vairāk nekā četriem gadiem apliecināja gadījums, kad bērnu operas reklāmā tika izmantots mazgadīgs zēns puskailā izskatā. Policija lietu izbeidza, jo Latvijā neatradās speciālistu, kas varētu izšķirt strīdu par to vai attiecīgā reklāma bija pornogrāfija vai māksla. Gints Bude uzskata, ka toreiz reklāmas veidotāji aizgājuši par tālu, un kādam par to tomēr bija jāsaņem sods. Viņš norādīja, ka konkrēto materiālu varēja nosūtīt uz Zviedriju, ja reiz Latvijā nav bijuši speciālisti, kas reklāmu varēja izvērtēt.