Rinkēvičs: Rīgas samits dos skaidru signālu ES Austrumu partnerības attīstībai  (105)

Runkēvičs pirmdien Briselē piedalījās arī ES dalībvalstu ārlietu ministru neformālajā sanāksmē "ES Ukrainas draugu formātā", kurā piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins (Pavlo Klimkin), ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīnī (Federica Mogherini) un ES kaimiņpolitikas un paplašināšanās komisārs Johanness Hāns (Johannes Hahn).

Ukrainas ārlietu ministrs informēja par situāciju valstī, amatpersonu centieniem panākt konflikta noregulējumu un problēmām saistībā ar tā sauktā Minskas protokola un uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu. Kļimkins pauda jaunās Ukrainas valdības stingru apņemšanos realizēt konsekventu eirointegrācijas kursu, veikt konsekventas reformas un cīņu pret korupciju.

Latvijas ārlietu ministrs apsveica Ukrainas apņemšanos veikt reformas un norādīja, ka pašreiz svarīgi panākt pamiera noturīgu un ilgstošu ievērošanu. Ministrs pauda pārliecību, ka nākamgad maijā plānotajā ES Austrumu partnerības iniciatīvas samitā Rīgā Ukraina saņems būtisku atbalstu konkrētu soļu veidā. Liela nozīme būs ES-Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma (DCFTA) ieviešanas un vīzu režīma atvieglojumu sagatavošanai.

Rinkēvičs aicināja ES ministrus pievērst lielāku uzmanību cilvēktiesību un mazākumtautību situācijai Krievijas okupētajā Krimā. Sankciju mehānisma īstenošanu pret Krimu ES ārlietu ministri pārrunāja arī ES Ārlietu padomes laikā Briselē pirmdien.

Latvijas ārlietu ministrs kopā ar Dānijas ārlietu ministru Martinu Lidegordu (Martin Lidegaard) uzstājās Briseles Eiropas politikas studiju centra (Centre for European Policy Studies) rīkotajā konferencē "Austrumu partnerība – ceļš uz Rīgu un tālāk" ("Eastern Partnership – the Road to Riga and beyond").

Rinkēvičs iezīmēja Latvijas redzējumu par ES Austrumu partnerības iniciatīvas attīstību nākamgad maijā paredzētā Rīgas samita kontekstā. Ministrs uzsvēra, ka Rīgas samitam ir jādod skaidrs signāls par ES ieinteresētību Austrumu partnerības tālākā attīstībā, kā arī jāpiedāvā individualizētas "ceļa kartes" iniciatīvas dalībvalstīm, kas ietu arī tālāk par asociācijas līgumos noteikto.

"ES ir jāsniedz atbalsts asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumu īstenošanā, kā arī nopietni jāstrādā pie vīzu režīma atvieglojumu sagatavošanas attiecīgajām valstīm," norādīja ministrs, uzsverot, ka pašām dalībvalstīm ar reformām un asociācijas līgumu prasību ieviešanu ir jāparāda gatavība tālākiem tuvināšanās soļiem ar ES.

Rinkēvičs Briselē tikās arī ar Eiropas Komisijas (EK) viceprezidenti, budžeta un personāla jautājumu komisāri Kristalinu Georgijevu (Kristalina Georgieva), lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar ES daudzgadu budžeta izpildi, kā arī civildienesta attīstību un finansēšanu. Ministrs pateicās EK viceprezidentei par sešu ES ekspertu nosūtīšani darbam Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā ES uz Latvijas prezidentūras ES Padomes laiku. Amatpersonas vienojās par ciešu sadarbību Latvijas prezidentūras laikā nākamā gada pirmajā pusē.

Otrdien un trešdien Rinkēvičs turpinās darbu Briselē. Otrdien ministrs piedalīsies ES Vispārējo lietu padomē, bet trešdien, aizvietojot ES augsto pārstāvi Mogerīni, vadīs ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas padomes ("EU and Serbia Stabilisation and Association Council") sēdi.