Invalīdu tiesību aizsardzības centrs (ITAC) vērsies ar oficiālu vēstuli pie Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidentes, ekonomikas ministres, labklājības ministra un veselības ministra.
"Pamatojoties uz valsts vadītāju norādēm Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs Ingmārs Līdaka atbildes vēstulē 10.12.2014.Nr.511. 9/8 -5-12/14 informē, ka komisija vērsusies ar lūgumu pie ekonomikas ministres D.Reiznieces –Ozolas steidzami – līdz 16.12.2014 – izvērtēt ITAC vēstulē izteiktos priekšlikumus un iesniegt savu viedokli, vai ir nepieciešami likuma grozījumi, komisijai. Pēc Ekonomikas ministrijas viedokļa saņemšanas komisija lems par turpmāko rīcību šajā jautājumā.
Satrauc Labklājības ministrijas speciālistes sagatavotajā 25.11.2014.gada vēstulē Nr.35-1-05/2418, iespējams, paustais atbalsts aplokšņu algu saņēmējiem un turīgām personām, cilvēkus ar invaliditāti diskriminējot.
Sakarā ar Saeimas un ierēdņu rupjo kļūdu Saeimas 18.septembra balsojumā par elektroenerģijas atvieglojumu piešķiršanu, pamatojoties uz biedrības "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" lūgumu ,rupjo kļūdu labot, Ministru prezidentes L. Straujumas uzdevumā ITAC lūgums nosūtīts Ekonomikas un Labklājības ministrijai, Valsts prezidenta kanceleja savukārt pārsūtīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Saeimā mūsu lūguma izskatīšana uzticēta iepriekšminētajai komisijai, Sociālo un darba lietu un vēl citām komisijām.
2014. gada 18. septembra Saeimas balsojumā par likumu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" nobalsots arī par aplokšņu algas saņēmējiem un turīgiem cilvēkiem, bet daļa bērnu, citu cilvēku ar smagu invaliditāti un smagām saslimšanām tika aizmirsti vispār ierēdņu rupjo kļūdu dēļ un atvieglojumu saņēmēju sarakstā vismaz blakus daudzbērnu ģimenēm nav iekļautas.
Turklāt jāatzīmē, ka bijušā premjera M. Gaiļa laikā tika parakstīts Nacionālais Ziņojums ANO Sociālās attīstības galotņu konferencei, kurā tika minēts, ka Latvijā sociāli visneaizsargātākie ir cilvēki ar invaliditāti, nevis turīgie un aplokšņu algu saņēmēji, kurus atbalstīja Saeima 18.septembrī.
Biedrība "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" atbalsta pirms Saeimas vēlēšanām Ministru prezidentes ļ.cien. Laimdotas Straujumas kundzes teikto, ka paredzēto patērētās elektroenerģijas atvieglojumu saraksts trūcīgo, maznodrošināto un daudzbērnu ģimenēm vēl būtu jāpapildina.
Līdzīgs gadījums bija 2009.gadā, kad pensionāru – invalīdu par 10 % samazinātās pensijas, Saeimas un ierēdņu rupjo kļūdu dēļ, pēc ITAC argumentētām ,neatlaidīgām aktivitātēm, atjaunoja un rupjo kļūdu Saeima laboja īsā laikā.
Saeimā jālabo pieļautā rupjā kļūda arī šoreiz. Zemāk minētās cilvēku ar invaliditāti ģimenes vismaz jāpielīdzina daudzbērnu ģimenēm. Viena daļa no minētajiem cilvēkiem atkārtoti ļoti cer uz Ministru prezidentes ļ. cien. L. Straujumas kundzes pirms vēlēšanām solīto un visu valsts vadītāju atbalstu arī šoreiz.
No elektroenerģijas sadārdzināšanās visvairāk cietīs tieši cilvēki ar invaliditāti.
Šajā sakarībā jāņem vērā , ka cilvēki ar invaliditāti, salīdzinājumā ar pārējiem cilvēkiem , ir zaudējuši cilvēkiem pašu dārgāko – veselību!
Un šajā sakarā izdevumi viņu veselības aprūpei, medikamentiem u.c., kā arī elektroenerģijas patēriņš šajās ģimenēs ir ievērojami lielāks.
Turklāt no nelaimes auto avārijā, citā negadījumā, vai negaidītas slimības dēļ, nav pasargāts neviens. Elektroenerģijas straujais sadārdzinājums ir sods par invaliditāti!
Daudzi cilvēki ar ļoti smagu un smagu invaliditāti un bērni ar invaliditāti, ņemot vērā viņu smago veselības stāvokli un mazkustīgo dzīves veidu, daudz laika pavadot mājās, gultā, jāpieskata un nevar atstāt vienus, viņu skaits ir salīdzinoši neliels) daudz patērē elektroenerģiju, skatoties televizoru, izmantojot datoru, faksu, telpu apgaismojumu, radio, kā arī dažādu fizioterapijas un neredzīgo cilvēku tehnisko palīgierīču, elektriskās apsildīšanas, elektriskās plīts, tējkannas u.c. ierīču darbināšanai.
Tādēļ lūdzam papildināt esošo patērētās elektroenerģijas piešķiramo atvieglojumu saņēmēju sarakstu ar šādām iedzīvotāju grupām:
1.Ģimene, kurā ir bērns ar invaliditāti vai cilvēks ar 1. invaliditātes grupu.
2.Ģimene, kurā ir divi vai vairāki cilvēki ar invaliditāti.
3.Vientuļš cilvēks ar vai bez invaliditātes, kura apgādībā ir bērns ar vai bez invaliditātes.
4.Vientuļš cilvēks ar invaliditāti vai vientuļš vecuma pensionārs, kuri dzīvo vieni.
Daudzi iedzīvotāji ir izmisumā, ka nevar samaksāt par sadārdzinātiem komunālajiem maksājumiem, apkuri, medikamentiem, veselības aprūpes pakalpojumiem, endoprotezēšanas operācijām sāpošo locītavu nomaiņai (ir milzīga rinda ap 20000 cilvēku, no kuriem liela daļa varētu atgriezties darba tirgū), dārgo dienas maksu slimnīcās un dārgo maksu par ģimenes ārsta mājas vizīti , izmeklējumiem, speciālistiem (ļoti garas rindas), pārtiku u.c.
Nav pieejami jaunākās paaudzes efektīvāki medikamenti kā kaimiņvalstīs!
Tādēļ pēdējos 6 gados cilvēku ar invaliditāti skaits pieaudzis par 40000 cilvēku. Turklāt mirstība ir augsta salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija pievienojās ANO Invalīdu tiesību deklarācijai un solīja ANO Ģenerālajai Asamblejai nepasliktināt cilvēku ar invaliditāti stāvokli.
Kaut gan toreiz stāvoklis ekonomikā bija daudz smagāks un budžetā ieņēmumi bija vairākas reizes mazāki, 1992.gadā valdība un deputāti pieņēma likumu "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību".
Toreiz valsts apmaksāja cilvēkiem ar smagu invaliditāti ārstniecību ambulatori, slimnīcās, rehabilitācijas iestādēs (lai saņemtu šos pakalpojumus, iepriekšējā Saeimā, kad Sociālo un darba lietu komisiju vadīja J. Stalidzāne, tika pieņemta diskriminējoša norma pēc vecuma pazīmes, pret ko iebilda toreizējais Tiesībsargs R. Apsītis un ITAC), zobārstniecības un zobu protezēšanas pakalpojumus, pat vitamīnus, kā arī braukšanu sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā, kā arī savlaicīgi nodrošināja ar nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un to remontu, invalīdu uzņēmējdarbībā bija noteiktas visas nodokļu atlaides u.c.
Latvijā veselības aprūpes finansējums ir viens no vismazākajiem ES, bet pacienta līdzmaksājumi ir vieni no lielākajiem. Salīdzinājumā ar kaimiņiem Latvijā ārstniecība slimnīcās un ģimenes ārsta mājas vizīte ir ievērojami dārgāka. Kompensējamo zāļu finansējums uz vienu iedzīvotāju ievērojami atpaliek no Igaunijas, Lietuvas un ES vidējā līmeņa.
Ar cieņu,
Biedrības "Invalīdu tiesību aizsardzības centrs" valdes priekšsēdētājs, ekonomists ar augstāko izglītību Mārtiņš Neibults-Miebolts, ITAC pārstāvis Jānis Lipskis, Vienotības kongresa delegāts Alfons Jansons."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
