Belēvičs mediķiem sola 'nelaist naudu skurstenī'; veidos struktūru slimnīcu uzraudzībai  (77)

Viņš uzsvēra - ja naudu ieguldām, tai jānes atdeve. Un viņš gribot strādāt ministra amatā ar jēgu.

"Man bija milzīgs pārsteigums par to, ka nav tādas struktūrvienības, kas uzrauga valsts kapitālsabiedrības, visas lielās slimnīcas, visas pārējās slimnīcas. Par visu atbild valsts sekretārs. Ir skaidrs, ka viens cilvēks fiziski to nevar izdarīt. (..) Mēs šādu uzraudzības dienestu izveidosim jau jaunā gada sākumā, un šim dienestam būs vislielākā ietekme arī uz mediķu, slimnīcu darbinieku atalgojumu. Mēs skatīsimies līdzi nozares finansējuma izlietojamam un katru atrasto caurumu, pa kuru tek ārā un nauda aiziet skurstenī - tā vairāk nebūs," teica ministrs, minot, piemēram, dubultos izmeklējumus onkoloģijas jomā.

Daudzas slimnīcas pacientus novirza maksas pakalpojumiem. Belēvičs uzskata, ka mediķiem alga jāsaņem arī no šiem ieņēmumiem, ne tikai no valsts naudas. Viņš paredzējis veikt slimnīcās monitoringu, lai iegūtu skaidru ainu un iemeslus par rindām, ārstu slodzēm.

"Naudu izlietosim ar jēgu, konkrētām māsām, mediķiem, veselības nozares darbiniekiem. Gribu, lai nozarē saņem darbam un izglītībā ieguldītajiem gadiem cienīgu atalgojumu, un es gribu novērst to, ka mūsu cilvēki, ārsti, māsas pamet valsti. Es pavisam negribu, lai Latvija veidotos par valsti, kur dzīvo tikai veci, slimi cilvēki, kurus ārstē veci, īgni ārsti," izteicās ministrs.

Ministra viena no lielākajām prioritātēm būs iegūt attēlu vai mirkļa uzņēmumu. Pēc viņa vārdiem, mēs baidāmies ieskatīties spogulī, lai ieraudzītu patieso seju. Piemēram, kapitācijas naudu ģimenes ārstiem joprojām aprēķinot pēc iedzīvotāju skaita 2,4 miljoni, lai gan Latvijā iedzīvotāju ir mazāk. Tiks noskaidrots patiesais pacientu skaits, uzsvēra ministrs. Tāpat esot jāuzlabo vēža reģistrs, jo finansējums onkoloģijai ar katru gadu pieaug, bet situācija atbilstoši asociācijas teiktajam pasliktinās.

"Mēs netiekam līdz skaitļiem, kvalitātes rādītājiem, līdz principam, ka nauda varētu sekot kvalitātei. Tas būs viens no lielajiem uzdevumiem, mēs iesim pa patiesības noskaidrošanas ceļu," uzsvēra ministrs.

Nākamgad veselības nozare papildus saņems 30,6 miljonus eiro, bet prasīti tika 108 miljoni eiro. Ministrs atzina, ka tas ir nepietiekami, bet "tomēr tas ir kaut kas".

"Saprotu, ka tas nav pietiekami, ceru, ka Saeima vēl varbūt kaut ko iebalsos klāt. Es atbalstīšu visus priekšlikumus, arī opozīcijas, kas nesīs veselības aprūpes jomai papildu finansējumu. Apzinoties, ka tās nav pārāk lielas summas, bet tomēr priecāsimies par katriem tūkstošiem klāt," viņš pauda.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) otrdien pulcējusies, lai lemtu, ko darīt, jo arodbiedrība nepiekrīt plānotam finansējuma apmēram nākamgad, kas, viņuprāt, ir pārāk mazs. Uz sēdi ieradušies 37 mediķu arodbiedrības padomes pārstāvji.

Jau ziņots, ka arodbiedrība nolēma uzdot LVSADA arodorganizācijām izstrādāt priekšlikumus iespējamām protesta akcijām gadījumā, ja veselības aprūpes budžetu 2015.gadam Saeima pieņems bez būtiskiem uzlabojumiem. Lēmums par tālāko rīcību tiks pieņemts nākamā gada 20.janvārī ārkārtas sēdē.

Pašlaik budžeta projektā veselības nozarei atvēlēti 773 miljoni eiro, kas ir 3,05% no IKP. Saeimas balsojums par budžeta projektu otrajā lasījumā notiks trešdien.